No dažādām tehnoloģiskām katastrofām un avārijām acīmredzot neizvairīties. Jo tehnoloģijas vairāk attīstās, jo, vienkārši sakot, vairāk arī iespēju kaut kam noiet greizi. Briesmīgāk ir tad, ja pati cilvēce sāk pašiznīcināties, ne tikai neapzināti un pamazām, bet nu jau apzināti un diezgan mērķtiecīgi.
Kā ziņots, Irāna trešdien izšāva raķetes uz vismaz divām Irākas aviobāzēm, kurās stacionēti ASV karavīri. Tas bija pirmais akts Irānas solītajā atriebībā par Irānas ģenerāļa nogalināšanu. Atriebība gan radīja daudz plašākas sekas. Dažas stundas pēc raķešu trieciena pie Teherānas nogāzās Ukrainas lidmašīna ar 176 nevainīgiem cilvēkiem, ceļotājiem, kas kļūdas pēc (!) tika noturēta par naidīgu lidmašīnu. Sestdien tas tika atzīts.
Mierīgais pasaules iedzīvotājs lasa šīs ziņas tīmeklī un šausmās uzdod jautājumu – kā tā var notikt? Vienkārši sajaukt…? Vai tādā pasaulē mēs tagad dzīvojam…? Jā, izrādās, pretgaisa aizsardzības sistēma automātiski fiksē draudus un automātiski pa to izšauj raķeti. Parasti ir papildu aprīkojums, kas ļauj atpazīt “nepretinieka” objektus, bet ne vienmēr tas nostrādā, ja pretgaisa sistēma ir aktivizēta uzbrukuma gaidīšanai. Vienkārši.
Man jau šķiet, ka šādā neaptveramā situācijas konstatācijā visai pasaulei vajadzētu apstāties, aizturēt elpu, varbūt uzpīpēt, ieklausīties, paskatīties apkārt un secināt, ka nu jau gan esam aizgājuši par tālu, un varbūt pārtraukt visas esošās un plānotās karadarbības… Bet, protams, es saprotu, cik tas utopiski izklausās. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs 176 dzīvības ir tikai niecīgs piliens pasaules vareno iniciētajā vērienīgajā cilvēces pašiznīcināšanās gājienā. Un tie 176 vienkārši gadījās pa ceļam. Ja par aviokatastrofu pie Teherānas tiešām atbildīga Irāna, šis nav pirmais gadījums, kad ar raķeti notriekta pasažieru lidmašīna. Pēdējās desmitgadēs bijuši vairāki šādi incidenti – arī Savienotās Valstis savulaik kļūmes dēļ notriekušas Irānas pasažieru lidmašīnu, Ukraina – Krievijas lidmašīnu, Padomju Savienība – Dienvidkorejas. Šādu ieskatu nedēļas nogalē piedāvāja “Latvijas Radio,” un incidentu statistika uzdzen drebuļus. Patiešām drausmīgi, ja viss ir vienā katlā – mežonīgu politiķu ambīcijas, varaskāre, ekonomiskās intereses un visam pa vidu nevainīgu cilvēku dzīvības… Tagad 176, cik nākamreiz?
