Jau trešo gadu Gaujienas vidusskolas 12. klases skolniece Ieva Kleine raksta zinātnisko darbu par pazemes ūdeņiem Apē.
Jau trešo gadu Gaujienas vidusskolas 12. klases skolniece Ieva Kleine raksta zinātnisko darbu par pazemes ūdeņiem Apē.
“Sākumā nevarēju izvēlēties, kādu pētniecisko tēmu izstrādāt. Tad mamma, kas strādājusi medicīnā, ierosināja rakstīt par ārstniecības augiem vai avotiem. Grūtāka un līdz šim nepazīstamāka likās avotu tēma, tāpēc izvēlējos to,” stāsta Ieva. “Nesmu vienīgā, kas mūsu skolā pēta pazemes ūdeņus. Pagājušajā gadā Gaujienas avotus pētīja abituriente Zeltīte Liepiņa, ar šo darbu viņa uzstājās lasījumos Alūksnē. Šogad darbu turpina 9. klase.
“Apes apkārtnē vairāku avotu – Zīļu, Cepļa, Grūbes, Dzeņu avota ūdeni iedzīvotāji lieto dzeršanai. Arī mana vecmāmiņa visu mūžu lietojusi avota ūdeni. Avoti ir tikai redzamā pazemes ūdeņu izpausme, bet mani interesē, kādi ūdeņi ir zemes dzīlēs,” apgalvo jaunā pētniece.
Visvairāk noderīgas informācijas par pazemes ūdeņu īpašībām Ieva atradusi Madonas reģionālās Vides pārvaldes sagatavotajā rajona vides pārskatā, 1999. gadā veiktajos Kartunovas institūta pētījumos, kā arī rajona teritoriālās attīstības programmā.
“Pārsteidz, ka mūsu zemes dzīlēs ir ūdeņi ar tik augstu mineralizāciju,” saka Ieva. “Kāpēc mums jāved minerālūdens no Valmieras, ja arī te ir tikpat vērtīgs ūdens?”
Lai veiktu avotu ūdens analīzes, ķīmijas skolotāja Vizma Zīle sagādāja Ievai ūdens analīžu strēmelīšu komplektu skolām, kādus ražo ASV. Tām pievienota instrukcija, kā tās pareizi lietojamas. Šovasar Ieva veica ūdens analīzes desmit Apes avotos gan patstāvīgi, gan arī kopā ar šā raksta autori. Tā tika noteikts brīvais un kopējais hlora saturs ūdenī, kā arī nitrātu, nitrītu, dzelzs, vara saturs, skābums, bāziskums, cietība. Šie rādītāji visos avotos bija normas robežās. Izbrīnīja fakts, ka nelielā attālumā esošiem avotiem var būt dažāds ūdens sastāvs. Dzelzs konstatēta tikai vienā avotā pie Raganu klintīm. Tam novērojamas arī dzelžainas sarkandzeltenas nogulsnes. Iespējams, ka tieši tas ir D.Ozoliņa teikās minētais “avots ar brūnu ūdeni”, no kura raganas esot dzērušas, lai būtu vairāk spēka negantībām.
“Esmu veikusi arī analīzi tikko izraktas akas ūdenim Apē. Tās izrādījās sliktas – varbūt tādēļ, ka ūdens vēl duļķains,” domā I.Kleine.
“Turpmāk iecerēts veikt salīdzinājumu pētīto avotu ūdeņu analīzē dažādos gadalaikos. Arī pārējo vielu klātbūtni to ūdenī būtu vēlams noteikt, tikai tādas analīzes ir dārgas,” saka Ieva.
“Skolotāja V.Zīle vērtē manu darbu kā perspektīvu, savukārt klasesbiedri prezentācijā esot klausījušies aizrautīgi un atzinuši, ka tēma ir interesanta. Viņus izbrīnīja, ka Apē ir tik daudz avotu, kas izplūst no klintīm,” stāsta Ieva.
