Alūksnē ārste – onkoloģe Ārija Bertuka nu jau gadsimta ceturksni pilda psiholoģiski smagāko ārsta darbu – palīdz cīnīties un uzveikt vēzi. Izdzirdot šo diagnozi, daudzi ļaujas panikai, jo nav nekāds noslēpums – ļaundabīgi audzēji ir otrais biežāk sastopamais nāves cēlonis. Kāda ir situācija un ko varam darīt, lai neļautu vēzim ierāpot savā dzīvē?.Par to saruna Pasaules pretvēža dienā.
– Vai tiesa, ka vēzim patīk pesimisti?
– Man šķiet, vēzim patīk panika! Tiklīdz cilvēks krīt panikā, viņam, iespējams, samazinās imunitāte. Tāpēc jau pirmajā sarunā ar pacientu, kurā informēju – visticamāk, ir audzējs, uzsveru – nedrīkst padoties panikai. Tiesa, arī pesimisms un mūžīga gaušanās par visu neko labu nevar dot. Cilvēks bez darba un naudas ir pārstresojies. Kāda viņam var būt imunitāte? Kad cilvēks ir pārmocījies fiziski un garīgi, tad tas kļūst neaizsargāts.
– Lai nekristu panikā, ir vajadzīga ticība. Kam ticēt – ārstam, dziedniekam, Dievam?
– Jebkam! Viss ir vajadzīgs, ja tas palīdz. Tagad Ārstniecības likums nosaka, ka pacientiem ir jāsaka taisnība. Tas nozīmē, ka saprotami ir jāizstāsta un jāizskaidro, ar kādu slimības un ārstniecības gaitu vajadzēs rēķināties. Protams, ka diagnoze “vēzis” satrauc. Tomēr jāmēģina to pieņemt un sākt ārstēties. Ja palīdz Dievs, labi.
– Atceros, ka bijāt ieteikta „Latvijas lepnumam”, jo protat atrast pareizos vārdus šādās situācijās un likt noticēt sev.
– Nezinu, kurš pacients ir rakstījusi ieteikuma vēstuli par mani, bet tādu situāciju ir daudz. Saņemu apsveikumus, kuros pacienti pateicas par psiholoģisko atbalstu. Man šķiet, ka to esmu iemācījusies – palīdzēt salikt visu pa plauktiņiem, lai notiktu tā, kā tam ir jānotiek. Mēģinu sniegt atbalstu un radīt drošības izjūtu. Ir svarīgi uzsvērt, ka diagnoze nav spriedums, lai gan ārstēšanās būs ilga, iespējams, pat gadu. Tiesa, gadās arī, ka kāds tieši otrādi – ir jānobaida, lai saprastu, ka nevar jokot. Ja cilvēks ir vieglprātīgs, tad viņam diagnoze ir jāpasaka stingrāk.
– Vai jūsu praksē ir bijis kāds gadījums, kad šķietami bezcerīgs slimnieks izārstējas?
– Pieļauju, ka tādi gadījumi var būt. Man nav tiesību apgalvot, ka tā nenotiek. Taču es pati tādus neesmu redzējusi. Manuprāt, reālāka ir situācija, kad ārsts izmeklēšanā konstatē veidojumu, ar vislielāko varbūtību pieļaujot, ka tas ir ļaundabīgs. Cilvēks neaizbrauc uz tālāku izmeklēšanu, bet pēc kāda gada šī veidojuma viņam vairs nav. Tas nav ne punktēts, ne operēts, nav arī skatīts ar endoskopisku instrumentu, un veidojuma šūnas neviens nav redzējis zem mikroskopa. Līdz ar to nevar apgalvot, ka tas bija ļaundabīgs audzējs. Varbūt tas bija vienkārši iekaisuma bumbulis vai sabiezējums. Jebkas, kas nav ļaundabīgs. Tāds, protams, var uzsūkties. Tiesa, esmu arī redzējusi, ka cilvēks spēj sevi saņemt rokās un pakārtot visu savas veselības uzlabošanai. Tad atveseļošanās notiek labāk nekā varētu cerēt.
– Vai bieži vēzi atklāj novēloti?
– Tā nevarētu teikt. Ir ļoti dažādi. Pagājušajā gadā 90 pacienti ir ņemti uzskaitē no jauna, bet pavisam ir apmēram 600 vēža pacientu. No jauna reģistrēti ir apmēram tikpat, cik citus gadus. Apmēram ceturtajai daļai vēzis ir jau ielaists. Visvairāk ir ādas ļaundabīgu audzēju. Par laimi, starp tiem nav neviena ielaista gadījuma. Trim cilvēkiem ir ļaundabīga ādas melanoma, kas rodas no pigmenta veidojumiem. Tas gada laikā ir diezgan daudz. Kad sāku strādāt, pirmos gadus melanomu nebiju redzējusi, jo tādu nebija. Tad pamazām pa kādai parādījās, un tagad melanomas tiek konstatētas katru gadu. Tā ir ārkārtīgi nopietna saslimšana, ja netiek laikus diagnosticēta, jo ātri rodas komplikācijas. Ir liela iespēja, ka to rašanās cēlonis var būt sauļošanās solārijā, tāpēc nevajadzētu pārspīlēt ar to apmeklējumiem vai arī ilgstoši sauļoties vasarā, jo saules starojums ir kaitīgs.
Otrajā vietā ir zarnu audzēji un trešajā plaušu audzēji, kas ir galvenokārt gados veciem pacientiem. Atšķirībā no ādas vēža, kas ir redzams, plaušu vēzi atklāt ir sarežģītāk. To ne vienmēr var redzēt parastajā rentgena uzņēmumā. Vairumā gadījumu plaušu vēzis ir smēķētājiem. Viņiem ir hronisks bronhīts, kas rada izmaiņas plaušu bronhu zīmējumā. Tāpēc uz tā fona vēzi nav viegli ieraudzīt. Turklāt arī slimības simptomi ir līdzīgi. Ja cilvēks ir smēķējis 40 gadus pa paciņai vai vairāk cigarešu dienā, tad viņš regulāri klepo, arī atkrēpo, iespējams elpas trūkums.
Zarnu vēža atklāšanai ir skrīninga diagnostikas tests, kas būtu jāveic katram pēc 50 gadu vecuma. To var saņemt no ģimenes ārsta un aizpildīt mājās, lai pēc trim dienām ārsts vai māsiņa nolasītu rezultātus. Tie atklāj, vai izkārnījumos parādās slēptas asinis, kuras tāpat nevar redzēt. Iepriekšējos gados tā ir izdevies laikus atklāt dažus zarnu vēža gadijumus. Pirms dažiem gadiem bija skrīninga izmeklējumi arī prostatas vēža diagnosticēšanai, taču arī tagad var veikt testa pārbaudi, samaksājot 3-4 latus. Ja ir sūdzības, testu veic par brīvu. Krūts vēzis ir 8 sievietēm, turklāt 1 ir ielaists. Mamogrāfijas pārbaudēs krūts vēzis sākuma stadijā tika atklāts trim sievietēm. Diemžēl daudzas ir ignorējušas vēstules ar aicinājumu uz pārbaudēm par brīvu. Man izraisa bažas dzemdes kakla vēža atklāšanā. Pērn tas konstatēts tikai vienai sievietei, bet nav pārliecības, ka patiesi vairāk nevienai nav šī ļaundabīgā audzēja. Baidos, ka nākamgad nāksies konstatēt kādu ielaistu dzemdes kakla vēzi. Pieredze liecina, ka saslimstība krasi nemainās.
– Cik cilvēku gada laikā ir miruši no vēža?
– 2008.gadā miruši 65, 2009.gadā – 82 un 2010.gadā – 58 vēža slimnieki. Tas ir krietni mazāk, bet grūti teikt, vai tāpēc varētu priecāties. Jārēķinās, ka arī iedzīvotāju kļūst mazāk. Daudzi ir aizbraukuši uz ārzemēm, galvenokārt gados jauni, taču ne tikai.
– Vai ir arī tādi, par kuriem var teikt, ka viņi ir izveseļojušies?
– Par vēža slimniekiem nekad nevar teikt, ka viņi ir izveseļojušies. Vienīgais izņēmums ir tie, kuriem bijusi bazalioma – ļaundabīgais ādas audzējs, kas ir vislabvēlīgākais. Ja pēc pieciem gadiem vairs nekā nav vietā, kur audzējs tika izoperēts vai apstarots, tad cilvēks ir vesels. Ne par vienu citu audzēju tā nevar teikt, jo kontrole ir jāsaglabā visu mūžu. Pēc maniem aprēķiniem stabilā remisijā varētu būt apmēram 60 procenti pacientu.
– Vēzis ir sena slimība, taču par spīti pētījumiem un atklājumiem vēl arvien nav drošu līdzekļu, lai to uzveiktu.
– Situācija medicīnā pamazām uzlabojas. Taču vide, ekonomiskie un sociālie apstākļi ir tādi, ka kļūstam mazāk izturīgi paši. Sevišķi mūs ietekmē ķimizācija, radiācija un stress. Turklāt vēl no padomju varas gadiem līdzi nāk uzskats, ka valstij ir jārūpējas par mūsu veselību, aicinot uz pārbaudēm par brīvu. Tas ir beidzies – uz laukiem vairs nebrauc fluorogrāfisko apskašu autobusi. Tagad svarīga ir arī nauda, jo par visu ir jāmaksā. Daudziem ir grūti pieņemt, ka ir jāiegulda sava labā griba, laiks un nauda. Tāpēc medicīnas progress nespēj mūs uznest augstāk, nekļūstam veselīgāki. Ārstēšanas metodes tiek pilnveidotas, bet viena brīnumlīdzekļa nav, jo arī vēzis katrā orgānu sistēmā ir citāds.
– Vēža šūnas ir katrā cilvēkā, bet ne visi saslimst. Kādi ir svarīgākie cēloņi vēža attīstībai?
– Cilvēkam, kļūstot vecākam, organisms nolietojas. Tāpēc šūna vairs neveido jaunu šūnu tādu, kāda tā bija, bet attīstības procesā rodas nepareizas formas jeb šūnu mutācija. Katru diennakti cilvēka organismā veidojas līdz miljonam šādu nepareizu šūnu. Ja viņam ir normāla imunitāte, tad tā veido it kā žogu, kas neļauj šīm nepareizajām šūnām izplatīties tālāk. Vai nu tās iznīcina speciālas šūnas, kas rūpējas par imunitāti, vai arī tās nodzīvo savu ciklu un iet bojā, jo nespēj vairoties un izaudzēt vēzi. Protams, svarīga ir iedzimtība, tomēr imunitāti ir iespējams gan stiprināt, gan graut. Diemžēl par veselīgu dzīvesveidu un imunitāti rūpējamies maz.
