Rudens mūs bagātīgi lutina ar
pašmāju ražu – sulīgi, vitamīniem bagāti un kārdinoši mūsu
dārzos, pagrabos un veikalu plauktos gozējas Latvijas kartupeļi,
burkāni, bietes, kāposti, sīpoli, ķiploki, ķirbji un citi
vietējie labumi. Protams, visi dārzeņi ir izcils vitamīnu,
minerālvielu, antioksidantu un šķiedrvielu avots, un, jo
krāsaināks ir ēdiens uz šķīvja, jo vairāk dažādu vērtīgu
uzturvielu tajā paslēpts, tomēr arī starp rudens produktiem var
atrast pašus vērtīgākos, kam noteikti jākļūst par šīs
sezonas ēdienkartes sastāvdaļu. Uztura speciāliste Jevgēnija
Jansone kopā ar nacionālo pārtikas mazumtirdzniecības tīklu ELVI
ir izveidojuši piecu pašu vērtīgāko rudens produktu izlasi, kas
noteikti jānobauda šajā gadalaikā!
-
Kāposti. Lai arī, izdzirdot
vārdu “kāposts”, mēs parasti iedomājamies baltos
galviņkāpostus, pirmo vietu rudens dārzeņu topā noteikti
pelnījuši visi kāposti. Gan baltie un sarkanie galviņkāposti,
gan ziedkāposti, brokoļi, Briseles kāposti un citi mazāk
populāri kāposti ir lielisks C vitamīna avots, turklāt satur
daudz minerālvielu un antioksidantu. Lai iegūtu pēc iespējas
vairāk C vitamīna un vērtīgo šķiedrvielu, kāposti jāēd
svaigi, nevis termiski apstrādāti. Īpaši vērtīgi ir skābēti
kāposti – tie satur ne vien jau pieminētās uzturvielas, bet arī
probiotiķus jeb mūsu gremošanas traktam nepieciešamās
baktērijas, turklāt skābētos kāpostos to būs pat vairāk nekā
skābpiena produktos. -
Ķirbis. Šis noteikti ir pats
universālākais rudens dārzenis, jo to var ēst gan svaigu, gan
termiski apstrādātu, turklāt ķirbi var pagatavot tik daudzos
veidos, ka tos visus nav iespējams uzskaitīt – ķirbi var,
piemēram, cept, vārīt, sutināt, gatavot desertos un pat cept no
tā maizi, taču ēdienu gatavošanas entuziasti noteikti atradīs
vēl daudz citu variantu, kā pagatavot šo vērtīgo rudens
dārzeni, kas īstenībā nemaz nav dārzenis, bet oga! Ķirbji
satur ļoti daudz dažādu vitamīnu un minerālvielu, bet visvairāk
tajos atrodams A vitamīns – 1 tase (240ml) svaiga ķirbja satur
dubultu A vitamīna dienas devu! Šis vitamīns nepieciešams
redzei, ādas veselībai, tas paaugstina organisma spēju pretoties
dažādām infekcijām, veicina kaulu un zobu veidošanos un
stiprina nervu šūnas. Tāpat ķirbju sastāvā ir vērtīgas
pektīnvielas, kas sekmē holesterola izvadīšanu no organisma,
taču par visām ķirbja labajām īpašībām vien varētu
uzrakstīt veselu grāmatu. -
Ķiploks. Aromātiskā un
vērtīgā ķiploka sastāvā ir šķiedrvielas, olbaltumvielas, C
vitamīns, dažādi mikroelementi un makroelementi – nātrijs,
kālijs, kalcijs, dzelzs, fosfors, magnijs, jods, cinks, C, B, D, P
vitamīni. Protams, ķiploka garša ir ļoti intensīva un to nevar
apēst daudz, tomēr ķiploki ir īstā izvēle rudenim, kad ārā
sarosās dažādi vīrusi un citi nevēlami mikroorganismi, jo tie
satur vērtīgos fitoncīdus – vielu, kas cīnās ar nevēlamiem
mikroorganismiem un līdz ar to paaugstina mūsu imunitāti.
Ķiplokos ir arī daudz dažādu organismam vērtīgu sēra
savienojumu. Tie satur, piemēram, allicīnu, kas piešķir
ķiplokiem raksturīgo aromātu un spēj bloķēt vīrusu iekļūšanu
organismā. -
Kartupelis. Lai arī šis
dārzenis pamatoti tiek uzskatīts par latviešu otro maizi, pēdējā
laikā tā popularitāti nomākuši mīti par kartupeļu bīstamību
figūrai, taču tas tiešām ir mīts un kartupeļi ir vērtīgi un
uzturā ieteicami dārzeņi! 100 grami kartupeļu satur tikai ~75
kcal, un, ja kartupeļus pagatavo vārot, tvaicējot vai cepot bez
pievienotiem taukiem, kartupeļi būs diētisks produkts un vērtīgs
lēno ogļhidrātu (cietes) avots, nevis drauds veselībai.
Kartupeļi satur C vitamīnu, turklāt mūsdienās klasisko
kartupeļu klāstu papildinājuši dažādi eksotiskāki un
krāsaināki kartupeļi. Jo krāsaināks būs kartupeļu šķīvis,
jo vērtīgāka būs jūsu maltīte. Labi nomazgājot, kartupeļus
var ēst ar visu mizu, jo tieši tur koncentrējušās pašas
vērtīgākās vielas – šķiedrvielas, minerālvielas un vitamīni,
turklāt kartupeļu miza patiešām ir garšīga! -
Sēnes. Lai gan sēnes,
atšķirībā no iepriekšējiem produktiem nav dārzeņi, tās
apzināti iekļuvušas rudens produktu topā, jo ir pašas
vērtīgākās meža veltes, kas pie mums sastopamas. Visas ēdamās
meža sēnes ir labs antioksidantu avots, satur šķiedrvielas,
olbaltumvielas un selēnu, kas organismā mazina iekaisuma reakciju,
turklāt sēnēs ir arī daudz B grupas vitamīnu. Tomēr vācot un
gatavojot sēnes, jāatceras – lai cik vērtīgas tās ir, sēnes
nav ieteicams iekļaut mazu bērnu uzturā, jo satur hitīnu –
vielu, ko līdz 3-4 gadu vecumam bērna gremošanas trakts nespēj
pārstrādāt. Noteikti svarīgi vākt tikai labi pazīstamas sēnes,
jo mūsu mežos ir sastopamas arī ļoti indīgas sēnes, tāpat
svarīgi sēnes lasīt un pirkt tikai labi zināmās vietās – tās
ir kā sūkļi, kas sevī uzņem visu apkārtējā vidē sastopamo.
