Steidzami jāizslauka grīda, jāpagatavo maltīte,
jānomazgā logi, jāsakārto skapis, jāaizskrien uz veikalu –
daži no daudzajiem “steidzamajiem” darbiem, kas it kā jāpaveic,
pirms ķerties klāt uzdevumiem, kurus patiešām svarīgi izdarīt.
Prokrastinācija jeb darbu atlikšanu uz vēlāku laiku negatīvi
ietekmē kā mentālo tā fizisko veselību un līdz ar to arī
karjeru un personīgo dzīvi. Kognitīvi biheiviorālās terapijas
(KBT) terapeite Agnese Orupe skaidro prokrastinācijas iemeslus,
dalās padomus, kā to priekšlaicīgi novērst, bet aptieku tīkla
Apotheka sertificētā farmaceite Mārīte Šukele iesaka, kā
veicināt produktivitāti.
Prokrastināciju maldīgi mēdz dēvēt par
slinkuma pazīmi, kamēr jaunākie psiholoģijas pētījumi apgalvo,
ka problēma saistīta ar cilvēka spēju pārvaldīt un kontrolēt
savas emocijas. “Visbiežāk prokrastinācija tiek izmantota, lai
ātri atbrīvotos no stresa un negatīvajām emocijām, ko rada domas
par konkrētā uzdevuma veikšanu, vienalga tā būtu sporta
nodarbība vai steidzam vizīte pie ārsta. Ja arī īstermiņā
iespējams justies labāk, tad ilgtermiņā šāda uzvedība var
kaitēt veselībai, veicinot zemu pašvērtējumu, mūžīgu vainas
apziņu, paaugstinātu stresu, kas savukārt palielina risku
iedzīvoties dažādās nepatīkamās veselības problēmās,”
stāsta A. Orupe.
Tāpat viņa skaidro, ka neatkarīgi no tā, vai
tie ir centieni izvairīties no netīro trauku pilnas izlietnes vai
svarīga lēmuma pieņemšanas, pārlieku ilga vilcināšanās pat
vienkāršu uzdevumu var pārvērst par teju neiespējamo misiju.
Uz motivāciju vien paļauties nevar
Cilvēki nereti uzskata, ka
galvenais svarīgu uzdevumu veikšanā ir motivācija un gribasspēks.
Dzīvē gan tie vairāk kalpo kā attaisnojumi darbu atlikšanai līdz
brīdim, kad radīsies vēlēšanās to izdarīt. “Tā vietā, lai
paļautos uz motivāciju, ieteicams ignorēt nepatīkamos uzdevuma
aspektus, uzskatot to vienkārši par būtisku sava mērķa
sasniegšanas daļu. Ja esat nolēmis veikt uzdevumu šodien, tad
vienkārši izdariet to. Motivāciju var salīdzināt ar liesmu, kura
degs tikai pēc tam, kad sāksiet darīt, un augs tikai ar
gandarījumu un progresu,” iesaka speciāliste.
Veicamo uzdevumu iespējams atvieglot
Lai ātrāk sāktu uzdevumu, tā darīšana
jāpadara iespējami vienkāršāka. Piemēram, ēdnīcās augļi
tiek novietoti pieejamākā vietā kā našķi, tādējādi veicinot
cilvēkus ēst veselīgāk. To pašu var ieviest arī savā ikdienā.
Ja esat ieplānojis no rīta doties skriet, tad halāta vietā
izvēlieties uzreiz apģērbties sporta tērpā. Savukārt, ja darbu
izpildi traucē nespēja pretoties sociālajiem tīkliem, ieteicams
ne tikai izslēgt ekrāna paziņojumus, bet izlogoties no tiem
pavisam.
Veselīgs dzīvesveids veicina produktivitāti
Prokrastinācija rada intensīvu emocionālo
spriedzi, kas apgrūtina cilvēka koncentrēšanās spējas un
ievērojami samazina produktivitāti. “Prokrastināciju var novērst
ar dažādiem psiholoģiskiem paņēmieniem, taču produktivitātes
uzlabošanas pirmais nosacījums ir veselīgs dzīvesveids –
pietiekams un kvalitatīvs miegs, sabalansēta ēdienkarte un
fiziskās aktivitātes, noteikti arī pastaigas svaigā gaisā.
Papildus stresa pārvarēšanai un koncentrēšanās spēju
paaugstināšanai var palīdzēt magnijs un B grupas vitamīni, kā
arī Omega 3 nepiesātinātās taukskābes,” skaidro farmaceite.
Ar pozitīvu, taču reālistisku skatu nākotnē
Lielākā daļa cilvēku, kuri regulāri atliek
uzdevumus uz vēlāku, optimistiski tic, ka nākotnē būs vairāk
laika un enerģijas. Realitātē gan notiek pretējais – darbu
kaudze un vainas apziņa turpina krāties. Lai izvairītos no
sarūgtinājuma un vēl biežākas darbu kavēšanas, ir jāpārstāj
iedomāties nereālas nākotnes versijas. “Tā vietā iztēlojieties
sevi pēc nedēļas – vai nu ar uzdevumu, kas joprojām nepabeigts,
vai tomēr ar atvieglojumu un gandarījumu, ka tas ir paveikts,”
padomu sniedz terapeite A. Orupe.
Savukārt farmaceite M. Šukele skaidro: “Tā
saucamā laimes hormona serotonīna izdalīšanos veicina darbības,
kas uzlabo pašapziņu, savukārt labi padarīta darba sajūta
veicina dopamīna izdalīšanos. Abu laimes hormonu ietekmē
uzlabosies garastāvoklis, cilvēks būs apmierinātāks,
dzīvespriecīgāks un smaidīgāks,” papildina Mārīte Šukele.
Prokrastinācijas pētnieki iesaka pārlieku
nekoncentrēties uz gala rezultātu, bet gan meklēt pozitīvo
uzdevuma izpildes procesā, piemēram, ko jaunu un interesantu es
iemācīšos? Turklāt, uzsākot darbu, ātri vien izjutīsiet
atvieglojumu un vēlmi turpināt iesākto.
