Visbiežāk
ēšanas problēmas tiek asociētas ar cilvēkiem, kuriem ir liekais
svars, taču patiesībā tās var skart ikvienu, neatkarīgi no
dzimuma, vecuma vai ķermeņa uzbūves. Pasaules statistika liecina,
ka ēšanas problēmas īpaši izplatītas ir jaunu sieviešu vidū,
taču arvien biežāk tās tiek novērotas arī vīriešiem.
Sertificēta klīniskā psiholoģe, smilšu spēles un EMDR terapeite
Natālija Morozova skaidro, kā laikus atpazīt, kad ēdienreizes
vada emocijas, nevis izsalkums.
Par
emocionālo ēšanu tiek runāts salīdzinoši nesen, un tikai 2013.
gadā tā atzīta par medicīnisku stāvokli. Lai arī pētījumi
liecina, ka emocionālā ēšana visizplatītākā ir Amerikas
Savienotajās Valstīs, kur no tās cieš aptuveni 2,8 miljoni
iedzīvotāju*, Helsinku Universitātes veiktais pētījums**
apliecina, ka arī 1–4
% Eiropas iedzīvotāju saskaras ar emocionālo ēšanu. “Lielākā
daļa iedzīvotāju ar ēšanas traucējumiem par tiem izvairās
runāt un līdz ar to arī laikus nesaņem nepieciešamo palīdzību.
Ikdienā tikai atsevišķos gadījumos cilvēks ir gatavs pats sev
atzīt, ka vispirms jāmeklē iemesli, kāpēc radusies pastiprināta
vai nekontrolējama ēšana. Lai arī medikamenti apetītes
mazināšanai vai organisma attīrīšanai var tik izmantoti
terapeitiskos nolūkos, pirmais un svarīgākais ir identificēt
problēmu un tikai tad meklēt tās risinājumu,” stāsta aptieku
tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Mārīte Šukele.
Kas
ir emocionālā pārēšanās?
Nereti
jau bērnībā tiek iemācīts, ka ar negatīvajām emocijām galā
palīdz tikt ēdiens, tāpēc speciāliste aicina izvairīties no
situācijām, kad bērns tiek nomierināts, apsolot vai iedodot tam
kādu kārumu. Savukārt laika gaitā sociālā vide pastiprina
neapmierinātību ar savu ķermeni, ko nereti diktē sabiedrībā
pieņemtie skaistuma standarti. Šāds diskomforts izraisa tādus
emocionālos stāvokļus, kuru rezultātā cilvēks meklē
mierinājumu, apēdot savas emocijas. Nespēja atpazīt un kontrolēt
impulsus un pārvarēt stresu ir būtiskākie iemesli emocionālajai
ēšanai, tāpēc īpaši liela nozīme jāvērš stresa
pārvarēšanai, impulsu atpazīšanai un kontroles apguvei.
Kā
atpazīt emocionālo ēšanu?
Lai
uzsāktu cīņu ar emocionālo ēšanu, problēma sākotnēji ir
jāapzinās. Psiholoģe Natālija Morozova iesaka analizēt savus
ēšanas paradumus un censties atbildēt uz šiem jautājumiem:
-
Vai
es bieži domāju par ēdienu? -
Vai
man ir bijušas ēšanas lēkmes, kuras neesmu spējis kontrolēt? -
Vai
es turpināju ēst arī tad, kad vairs nejutu fizisku izsalkumu? -
Vai
ēšanas lēkme sākās, kad biju satraucies vai kādu citu
nepatīkamu emociju pārņemts? -
Vai
pēc ēšanas lēkmēm mēdzu izjust kauna un vainas apziņu? -
Vai
esmu mēģinājis pārtraukt ēšanas lēkmes, iespējams, pat
uzsākot diētu, taču bez panākumiem? -
Vai
izjūtu kaunu par saviem ēšanas paradumiem, izvairoties no ēšanas
citu klātbūtnē?
Ja
uz vismaz vienu jautājumu atbildēji apstiprinoši, tad ir vērts
iedziļināties un apdomāt risinājumus.
“Bez
psiholoģiskajām ciešanām, ko izraisa emocionālā ēšana,
pētījumi rāda, ka šādi ēdāji biežāk slimo ar gastrītu,
diabētu, augstu asinsspiedienu, sirds slimībām, paaugstinātu
holesterīna līmeni un paaugstinātu ķermeņa masas indeksu. Bieži
sastopami ne tikai fiziski simptomi, bet arī miega traucējumi,
trauksme, depresija un citi,” skaidro N. Morozova.
Kā
cīnīties ar emocionālo pārēšanos?
-
Esi
iecietīgs pret sevi – pieņem problēmu un apzinies, ka tev ir
nepieciešama palīdzība. Lai arī šobrīd tavi ēšanas paradumi
kalpo kā izdzīvošanas mehānisms, ar ikdienas rūpēm var tikt
galā citādos, mazāk destruktīvos veidos. -
Centies
apzināties un nosaukt vārdos tās sajūtas, no kurām centies
aizbēgt, negausīgi ēdot. Kas un kāpēc izraisīja šādas
emocijas? -
Sāc
pierakstīt visu, ko apēd – pat, ja tā ir tikai viena karote
salātu. Apēstā pierakstīšana disciplinē, ilgtermiņā sniedzot
lielāku kontroles sajūtu. Ieklausies savā ķermenī un centies
saprast, kad tiešām vēlies ēst, bet kad ēstgribu kontrolē
emocijas. -
Izvairies
no diētām, tā vietā parūpējies, lai mājās vienmēr būtu
viegls un veselīgs ēdiens, kas nekaitēs, ja tiks apēsts arī
lielākos daudzumos, piemēram, dārzeņi, paniņas, liess
biezpiens. -
Atrodi
sev piemērotāko stresa pārvarēšanas stratēģiju. Apvaicājot
draugus, lasot informāciju grāmatās un internetā, noteikti
atradīsi vairākas idejas, kuras būs vērts izmēģināt, līdz
atradīsi sev piemērotāko aktivitāti stresa mazināšanai. -
Atrodi
laiku fiziskajām aktivitātēm – kaut vai pastaiga līdz darbam,
skolai vai veikalam. -
Cilvēki
ir sociālas būtnes, tāpēc svarīgi ir atrast cilvēku vai
domubiedru grupu, kur viens otru emocionāli atbalstāt. Nopietnākos
gadījumos ieteicams apmeklēt psihoterapiju vai grupu terapiju, kas
palīdzēs spert nepieciešamos soļus, lai atgūtu kontroli pār
savām emocijām un ēšanas paradumiem
