Latvijā katrs trešais (31
%) atzīst, ka piekopj neveselīgu dzīvesveidu, liecina jaunākais
“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”. Turklāt
indekss atklāj, ka 59 % iedzīvotāju veic par maz fizisko
aktivitāšu, bet katrs piektais (22 %) neveselīgi ēd.
Latvijas Fizioterapeitu
asociācijas vadītāja, fizioterapeite Līga Līdumniece norāda, ka
mazkustīgums un neveselīgs dzīvesveids ir izplatīta problēma
dažādās vecuma grupās. Iemesli tam ir dažādi – nereti tā ir
audzināšana, kad vecāki un citi ģimenes locekļi ar savu piemēru
bērnībā nav iemācījuši, ka veselīgi ēst un pietiekami daudz
kustēties ir būtiski veselības saglabāšanai. Dažkārt cilvēki
arī apjūk veselīga dzīvesveida informācijas pārbagātībā,
nespēj piemeklēt sev piemērotas fiziskās aktivitātes un kļūdaini
uzskata, ka veselīgs uzturs ikdienā izmaksā dārgi.
Sievietes vairāk pievēršas
veselīgai ēšanai, vīrieši fiziskajām aktivitātēm
Veselības indekss atklāj, ka
par veselīgu savu dzīvesveidu uzskata 69 % aptaujāto sieviešu un
63 % vīriešu. Vīriešu vidū ir arī daudz vairāk neveselīgas
pārtikas cienītāju – 27 %, kamēr dāmu vidū ar neveselīgas
ēšanas ieradumu grēko 16 %. “Sabiedrībā ir dažādi mīti par
veselīgu dzīvesveidu un veselīgu ēšanu, piemēram, daudzi domā,
ka veselīga pārtika ikdienā ir izmaksā krietni dārgāk, jo
pirmais, kas nāk prātā, – dažādi bio un eko produkti, kam
veikalu plauktos var būt augstākas cenas. Ir svarīgi saprast, ka
daudzi pārtikas produkti, kurus ikdienā esam raduši ēst, ir
veselīgi – piemēram, kartupeļi, kāposti, burkāni. Šai
gadījumā būtisks ir produktu pagatavošanas veids – priekšroku
dot vārītiem, sautētiem ēdieniem, nevis eļļā vai taukos
kārtīgi saceptiem, ar kuriem, pašiem nemanot, uzņemsim krietnu
devu tauku. Būtiski piedomāt arī pie ēdiena porciju lieluma –
arī veselīgi pagatavotos ēdienus ēst samērīgi un nepārēsties,”
iesaka “Mana Aptieka” farmaceite, Tukuma Centra aptiekas vadītāja
Agnese Ritene.
Lai arī Veselības indekss
rāda, ka sievietes kopumā biežāk nekā vīrieši cenšas piekopt
veselīgu dzīvesveidu, cita aina paveras, vērtējot fizisko
aktivitāšu daudzumu – 45 % kungu atzinuši, ka veic pietiekami
daudz fizisko aktivitāšu, kamēr sieviešu vidū to atzina vien
katra trešā (32 %).
Pēc sadalījuma pa vecumu
grupām fiziski visaktīvākie ir jauni cilvēki 18 – 24 gadu
vecumā (49 %), bet fiziski visneaktīvākie ir seniori (64 – 75
gadu vecumā), kuru vidū pietiekami daudz fizisko aktivitāšu veic
katrs trešais (30 %).
Lai regulāri sportotu,
svarīgi atrast sev piemērotu un patīkamu aktivitāšu veidu
Fizioterapeite L. Līdumniece
skaidro, ka ikvienam ir ļoti būtiski atrast sev patīkamu fizisko
aktivitāšu veidu kā vasarā, tā arī gada vēsajā sezonā, pēc
nepieciešamības konsultējoties ar ekspertiem – ģimenes ārstu,
fizioterapeitiem. “Katrs, neatkarīgi no vecuma, var sev piemeklēt
tādu fizisko aktivitāti, kuras laikā nemaz nejutīsi, ka sporto.
Kādam cilvēkam hobijs ir skriešana, kāds cits ir riteņbraukšanas
entuziasts – ļoti svarīgi, lai izvēlētais aktivitātes veids
patiktu, neizraisītu pārslodzi un neradītu organisma pretreakciju.
Šāda regulāra pretreakcija var rezultēties ar cilvēka
nevēlēšanos sportot vispār, bet realitātē viņš visticamāk
vienkārši nebūs atradis sev piemērotu aktivitāti,” skaidro
eksperte.
“Vēl viens izplatīts
iemesls, kāpēc cilvēki dažkārt izvēlas nesportot, ir zināšanu
trūkums par pareizu vingrinājumu tehniku, konkrētam sporta veidam
piemērotu apģērbu un apaviem. Šādās situācijās nevajadzētu
kautrēties un pēc padoma droši vērsties pie fizioterapeitiem un
fiziskās sagatavotības treneriem,” papildina L. Līdumniece.
Sievietes biežāk nekā
vīrieši lieto uztura bagātinātājus un vitamīnus
Sievietes teju divtik biežāk
nekā vīrieši izvēlas veselību stiprināt, lietojot dažādus
uztura bagātinātājus (32 % pret 18 %). “Vislielākais
pieprasījums pēc uztura bagātinātājiem ir gada tumšajā un
vēsajā sezonā, kad organismam nepieciešami papildu vitamīni un
minerālvielas. Vispieprasītākie nemainīgi ir C un D vitamīni, kā
arī magnijs, kalcijs, A, B un E vitamīni,” stāsta aptieku tīkla
“Apotheka” valdes loceklis Jānis Kūliņš.
