Kopš
aprīļa sākuma aptiekās strauji audzis pieprasījums pēc
līdzekļiem brūču kopšanai un dziedēšanai. Aptieku tīkla
Apotheka valdes locekle un sertificētā farmaceite Nora Krauja
stāsta, ka katru gadu, iestājoties siltākam laikam, novērojama
šāda tendence, un iesaka būt piesardzīgiem un parūpēties par
savu drošību, lai izvairītos no traumām. Ja tomēr ir iegūta
brūce, sastiepums vai sasitums – katrā no situācijām
nepieciešams pareizi rīkoties.
“Brīvā
laika pavadīšana ārā, svaigā gaisā, apvienojumā ar fiziskajām
aktivitātēm, piemēram, riteņbraukšanu, skrituļošanu, sporta
spēlēm, ir labākais, ko varam darīt sava organisma un vispārējās
veselības labā. Taču ir ļoti svarīgi nebūt pārgalvīgiem un
izmantot ķiveres, ceļu un elkoņu aizsargus. Tāpat, lai
neiedzīvotos veselības problēmās, jāatceras, ka pavasarī laika
apstākļi ir mānīgi, gaisa temperatūra var šķist siltāka nekā
tā ir patiesībā, un neuzmanīga rīcība īsā laikā ļaus vējam
sapūst nervus un muskuļus,” skaidro Nora Krauja.
Padomi
brūču kopšanai
Iestājoties
gada siltajai sezonai, ieteicams pārskatīt mājas aptieciņu un
pārliecināties, ka tajā atrodas viss nepieciešamais brūču
kopšanai. Turklāt ieteicams pārliecināties, ka šie līdzekļi ir
ar aktuālu derīguma termiņu.
#1
Skalošana un dezinfekcija
Pēc
brūces iegūšanas to nepieciešams rūpīgi izskalot ar tīru,
vislabāk, tekošu ūdeni. Ja vizuāli redzams, ka brūcē iekļuvuši
netīrumi, piemēram, smiltis, vēlams lietot ūdeņraža pārskābi
(ūdeņraža peroksīda šķīdumu), kas palīdzēs iztīrīt un
dezinficēt brūci. Uzlejot uz brūces ūdeņraža pārskābi,
veidosies putas, kas uzreiz jānotīra ar tīru salveti.
Ja
iegūta nopietna brūce, tā stipri asiņo un asiņošanu ilgāku
laiku nav iespējams apturēt, jāvēršas pēc palīdzības pie
mediķiem.
#2
Apstrāde ar pretiekaisuma līdzekli
Kad
brūce iztīrīta, uz tās var uzklāt antibakteriālu un/vai
dziedējošu krēmu vai ziedi. Tā palīdzēs izvairīties no
iekaisuma un veicinās dzīšanas procesu. Pieejamais pretiekaisuma
līdzekļu klāsts ir plašs un daudzveidīgs – skatoties pēc
situācijas, var izmantot ziedes un krēmus, kas satur jodu,
hlorheksidīnu, dekspantenolu vai ārstniecības augus.
#3
Brūces nosegšana
Noslēdzošais
posms brūces apkopšanā ir tās nosegšana, ko mazākas brūces
gadījumā var veikt ar plāksteri, bet, ja brūce ir lielāka vai
atrodas uz locītavas, piemēram, elkoņa, – ar marles saiti. Ja
brūces vietu var neaizklāt ar drēbēm un nav jādodas ārpus
mājām, jāveic mehānisks darbs, kā rezultātā iespējams
satraumēt brūci vai tajā var iekļūt baktērijas, brūci var
nenosegt ar plāksteri vai marli – tādā gadījumā tai vairāk
piekļūs skābeklis, un tā ātrāk sadzīs.
#4
Pārsiešana un dzīšanas process
Brūču
pārsiešanu un apkopšanu ieteicams veikt katru dienu. Dzīšanas
process var ilgt no dažām dienām līdz pat vairākām nedēļām.
Pārsienot brūci, tai var uzklāt dziedējošu krēmu vai ziedi.
Papildu dezinficēšana ar ūdeņraža pārskābi nav nepieciešama,
izņemot gadījumus, kad no brūces izdalās strutas vai
marle/plāksteris pielipis pie brūces – tādā gadījumā pārsēju
jāatmērcē ar ūdeņraža pārskābes vai furacilīna šķīduma
palīdzību. Ja nav pārliecības, kādu pārsienamo materiālu un
līdzekļus brūces apstrādei un kopšanai izmantot konkrētajā
situācijā, ieteicams konsultēties ar farmaceitu.
Ja
brūce dzīst, tā kļūst sausa un veidojās krevele, tas liecina,
ka notiek dzīšanas process. Noteikti jāatceras, ka kreveli nekādā
gadījumā nedrīkst plēst, jo brūce atkal tiks atvērta un
dzīšanas process sāksies no jauna, turklāt pēc kreveles
noplēšanas parasti izveidojas rētas. Savukārt, ja brūce “iet
plašumā”, sāk parādīties apsārtums, tūska un jūtama
karstuma sajūta (to var viegli sajust ar pieskārienu), pastiprinās
sāpes, tas var liecināt par nopietnāku iekaisumu un tādā
gadījumā jāvēršas pie ārsta.
Ieteikumi
rīcībai sasitumu, sastiepumu gadījumā
Sasitumi,
sastiepumi un lūzumi ir nopietnas traumas. “Sastiepumus un lūzumus
lielākoties pavada stipras sāpes un fiziski kustību ierobežojumi,
tāpēc visbiežāk cilvēki rīkojas atbilstoši situācijai un
dodas pie ārsta. Parasti sarežģītāk ir ar sasitumiem, īpaši,
ja rodas galvas sasitums. Sākotnēji traumai var nebūt izpausmes,
un tā var šķist nebūtiska, taču pēc vienas divām dienām var
parādīties tādi simptomi kā sāpes, reiboņi – tad nekavējoties
jādodas pie ārsta,“ stāsta N. Krauja. Tāpat nekavējoties
jāmeklē medicīniskā palīdzība, ja traumas iegūšanas laikā
tiek zaudēta samaņa.
Pēc
jebkura sasituma, sastiepuma traumēto vietu nekādā gadījumā
nedrīkst sildīt. Tieši otrādi – sasistajai vietai uzreiz jāliek
klāt auksta komprese, piemēram, ledus, tikai jāatceras, ka
vispirms tas jāietin tīrā dvielī vai audumā, lai neradītu ādas
apsaldējumu. Auksta komprese atvēsinās un ierobežos iekaisuma
izplatību. Šādās situācijās aukstuma iegūšanai var izmanot
arī aptiekās pieejamos aukstuma aerosolus.
