Kakla
sāpes, paaugstināta temperatūra, palielināti kakla limfmezgli
u.c. vispārējie saaukstēšanās simptomi var liecināt par HIV
vīrusu organismā. Vairumā gadījumā pie šiem simptomiem cilvēks
pat neiedomājas par HIV vīrusu, bet, ja temperatūra saglabājas
ilgāku laiku, tad slimnieks vēršas pie ārsta, tiek nodotas pilnas
asins analīzes, un, ja rezultāti liecina par iespējamu HIV vīrusu
organismā, tad pacients tiek nosūtīts uz Latvijas Infektoloģijas
centru, lai pilnībā izslēgtu vai apstiprinātu diagnozi. „Šādi
gadījumi ir laime, kad pacients laicīgi nonāk Latvijas
Infektoloģijas centrā, skaidro Latvijas Infektoloģijas centra
galvenā ārste prof. Baiba Rozentāle.
Kā
cilvēks var inficēties ar HIV vīrusu?
Cilvēks
var inficēties dabīgā vai nedabīgā veidā. Kā dabīgie
inficēšanās ceļi tiek izdalīti – seksuālās transmisijas ceļš
(dzimumakta
laikā ar inficētu personu netiek lietots prezervatīvs) un
vertikālās transmisijas ceļš (bērns var inficēties ar HIV no
mātes grūtniecības, dzemdību vai zīdīšanas laikā). Kā
nedabīgais inficēšanās ceļš ir artificiālais ceļš (ar
HIV var inficēties, izmantojot vienu adatu un šļirci, injicējot
narkotiskās vielas).
Seksuālās
transmisijas ceļš
Ja
inficēta cilvēka asinīs ir HIV vīruss, tas nokļūst arī spermā,
vaginālajā šķidrumā u.c.Ja netiek izmantots drošs sekss ar
nezināmiem partneriem, ir bieža dzimumpartneru maiņa, tad pieaug
risks, ka šajā dabīgajā ceļā var notikt inficēšanās ar HIV
vīrusu.
Vertikālās
transmisijas ceļš
Otrs
dabīgais, bet ļoti dramatiskais veids ir tā saucamais vertikālās
transmisijas ceļš. Piemēram, māmiņa, kas gaida bērniņu un ir
inficēta ar HIV, var inficēt arī savu bērnu (vīruss caur
placentu var nokļūt bērna organismā). Šāds risks ir 20- 30% no
visiem gadījumiem.
Lai
pasargātu jaunās dzīvības no HIV vīrusa, tiek nodrošināts
grūtnieču skrīnings – tad, kad topošā māmiņa stājas
uzskaitē pie ģimenes ārsta vai ginekologa, lai novērotu, kā
norit grūtniecība, viņai tiek ņemta virkne analīžu. Starp
analīzēm ir arī antivielu noteikšana uz cilvēka imūndeficīta
vīrusu – HIV. Ja šī analīze ir pozitīva, tiek veikta papildu
izmeklēšana. Ja tiešām pierādās, ka sieviete ir inficēta ar
HIV, viņai tiek nozīmēti medikamenti – tā saucamajai vertikālās
transmisijas profilaksei. Tā ir ļoti efektīva, un risku inficēties
samazina desmitkārtīgi. Ja pieņemam, ka risks inficēties ir 20 –
30 % gadījumu, tad saņemot medikamentus, paliek tikai 2 – 3%
iespēja inficēties.
Ir
ļoti būtiski gan stāties uzskaitē pie speciālista grūtniecības
laikā, gan veikt analīzes. Ir vairāki gadījumi, kad analīžu
rezultāti uzrāda, ka sieviete ir inficēta ar HIV vīrusu un tādā
gadījumā viņa var pasargāt bērnu, saņemot medikamentus. Tas
netiek darīts tikai tādos gadījumos, ja sieviete nav gājusi pie
ārsta. Piemēram, ir mātes, kuras nav stājušās uzskaitē, lieto
narkotikas, un viņu pirmā satikšanās ar ārstu ir tad, kad viņām
jādzemdē. Ja sieviete, kas nav bijusi uzskaitē un viņai nav mātes
pase, nokļūst slimnīcā, tiek veikts ekspresizmeklējums uz HIV
vīrusu. Sievietei, kas ir HIV pozitīva, ir jāveic ķeizargrieziens,
jo dabīgajās dzemdībās bērns var inficēties. Iespējams,bērns
caur placentu nav inficējies, bet var inficēties tieši dzemdību
procesā.
Ķeizargrieziena
laikā sievietei intravenozi tiek ievadīts pretvīrusu preparāts
pret HIV, un bērns pirmo dzīves mēnesi uzreiz no pirmās dienas
saņem medikamentu pret HIV sīrupa veidā. Tādējādi var samazināt
vertikālāstransmisijas risku un bērniņa inficēšanās iespēju.
Bērniņi,
kas ir dzimuši ķeizargriezienā un ir saņēmuši speciālo sīrupu,
tiek uzskatīti par HIV eksponētiem. Viņi ir eksponēti, bet
speciālisti vēl nezina, vai viņi ir HIVinficēti. Šie bērni ir
Latvijas Infektoloģijas centra uzskaitē līdz divu gadu vecumam.
Līdz divu gadu vecumam bērni tiek regulāri izmeklēti – viena
mēneša vecumā, trīs mēnešu vecumā, pusgada secumā, gada
vecumā. Visbiežāk jau gada vecumā var saprast, vai bērniņš ir
HIV iniciēts. Ja bērns nav HIV pozitīvs, viņu noņem no
uzskaites, savukārt gadījumā, ja tomēr ir, bērns paliek
uzskaitē, bet viņš vēl nav jāārstē ar pretvīrusu preparātiem,
jo ir ļoti stingri kritēriji, kad ir jāuzsāk ārstēšana. Šāds
bērns ir regulāri jākontrolē, ir vesels algoritms, kas tiek
izsniegts vecākiem.
Diemžēl
ir arī tādi bērni, no kuriem vecāki atsakās, viņi nokļūst
bērnu namā, zīdaiņu namos. Ir arī tādi gadījumi, kad sieviete
tiešām pieder pie sociālā riska grupas, bet viņa neatsakās no
sava bērna, viņa ir gatava bērnu audzināt, bet māte turpina
lietot narkotiskās vielas. Viņa neved bērnu uz kontroli tik bieži,
cik regulāri tas būtu jāveic. Tādos gadījumos Latvijas
infektoloģijas centra sociālais darbinieks mēģina sazināties ar
šiem vecākiem. Mums nav tiesību šīs ziņas nodot sociālajiem
dienestiem, mums nav tiesības konfidencialitātes dēļ šīs ziņas
nodot bāriņtiesai. Tāpēc ir duāla attieksme – vai bērns ir
pie vecākiem, kurš nav izmainījis savu dzīvesveidu, vai arī šis
bērns ir bērnunamā, un šajos gadījumos, bērni, kuri ir HIV
pozitīvi vai HIV eksponētie, tiek vesti uz kontroli regulāri, un
bērns saņem medikamentus, kad tas ir nepieciešams.
Artificiālais
ceļš
Ar
HIV vīrusu var inficēties nedabīgā (artificiālā) ceļā,
izmantojot vienu adatu un šļirci, injicējot narkotiskās vielas.
1987. gadā Latvijā tika reģistrēts pirmais HIVinficēts pacients.
Līdz 1999. gadam tika reģistrēti 10, 15, 20 gadījumi gadā, un
tie galvenokārt bija homoseksuāli orientēti vīrieši.Pirmā
ārstēšanabija pieejama no 1990. gada. 1996. gadābija milzīgs
apvērsums HIV ārstēšanas medikamentu pieejamībā.
1999.
gadā Latvijā ienāca heroīns, un tas bija traģiski. Ar heroīna
ienākšanu strauji palielinājās narkomānu skaits. Katru gadu tika
reģistrēti 500 jauni HIV gadījumi. Šobrīd tie ir 200 – 230
jauni gadījumi gadā.
Ko
HIV vīruss dara organismā?
Kad
cilvēks inficējas ar HIV vīrusu, viņš to, protams, nejūt, bet
ko dara vīruss? Tas ļoti intensīvi vairojas, jo ir atradis tam
labvēlīgu vidi. Vai pēc kāda laika cilvēka organisms, kurā ir
vīruss, kaut kādā veidā atbild ar klīniskām pazīmēm uz to, ka
svešs vīruss ir iekļuvis viņā un vairojas no šūnām? Jā, bet
visbiežāk tas netiek uzreiz atpazīts, jo organismam ir ļoti
vienveidīgas atbildes reakcijas uz dažādām slimībām, piemēram,
nav savs simptoms HIV vīrusam, gripai u.tml. Protams, katrai
slimībai, kad tā attīstās smagi, ir raksturīgie simptomi, bet
pirmie simptomi ir vispārēji, kas var izpausties, piemēram, kā
kakla sāpes, paaugstināta temperatūru, palielināti kakla
limfmezgli.Citreiz HIV izpaužas argripai līdzīgiem simptomiem.
Kurš gan iedomāsies, ka ir inficēts ar HIV, ja sāp galva, ir
klepus?
HIV
vīruss ir ārkārtīgi neizturīgs. Pirmkārt, ja asinis ir
izžuvušas, vīruss ir aizgājis bojā. Ja ir bijuši kaut sekundi
tieši saules stari, HIV vīruss ir aizgājis bojā. HIV ļoti
strauji vairojas, līdz ar to daba ir ieprogrammējusi to, ka tas ir
ļoti neizturīgs, un tāpēc, ka vīruss ir tik neizturīgs, tas tik
izmisīgi vairojas, lai saglabātos.
Vai
ir kādi pirmie simptomi, kas liecina par HIV vīrusu organismā?
60%
cilvēku pēc inficēšanās ar HIV vīrusupēc divām nedēļām ir
jūtamas kādas nespecifiskas pazīmes, kas liecina, ka vīruss
vairojas, piemēram, saaukstēšanās un gripas simptomi, taču
diemžēl liela daļa pacientu šajā stadijā netiek atpazīti.
Tādos gadījumos HIV vīruss paliek dzīvot cilvēka organismā un
„aizmieg”, guļot pat 10 – 12 gadus, lai gan šis cilvēks ir
infekcijas avots.
Pēc
tam cilvēkamir kaut kāda cita slimība, visbiežāk infekcijas
slimība, piemēram, gripa un,kad nāk kāda cita infekcija, atkal
aktivizējas HIV vīruss un sāk vairoties. Tad sāk parādīties jau
citas slimības un nevar atrast vainu, kāpēc tā ir. Varbūt
cilvēks pat nokļūst slimnīcā. Ja šajā gadījumā neiedomājas
par HIV vīrusu, nesazinās ar infektologu un nenozīmē HIV testu,
tad tas netiek uzzināts. Tad kad jau ir AIDS stadija, tad ir ļoti
daudz slimības, visbiežāk kā AIDS indikators ir tuberkuloze,
tāpēc visi tuberkulozes slimnieki tiek izmeklēti uz HIV. Otra
biežākā ir herpes vīrusa infekcija un dažādi plaušu karsoņi,
vismaz divas vai vairāk reizes gadā, pneimonijas, audzēji,
salmoneloze, sēnīšu infekcijas.
Lai
varētu efektīvi ārstēt HIV pacientus ir nepieciešama ļoti
smalka laboratorija, kāda ir tikai Latvijas Infektoloģijas centrā.
Vairāk kā 90% HIV inficēto dzīvo Rīgā, ārpus Rīgas slimnieku
ir mazāk. Pēc Pasaules Veselības organizācijas ieteikuma ir
ieviesta decentralizēta sistēma – katrā reģionā ir slimnīca,
kur ir infektologs, kurš ir tiesīgs izrakstīt medikamentus (tos
nozīmē konsīlijs, kas izraksta pirmo recepti). Kompensējamo
medikamentu izrakstīšanas kārtība (HIV medikamentus valsts
kompensē 100% apmērā) paredz, ka līdzestīgiem pacientiem drīkst
izrakstīt medikamentus līdz trīs mēnešiem. Vienreiz uzsākta
terapija nekad nav pārtraucama.
Ja
ir aizdomas, pārbaudies!
Ja
cilvēkam ir aizdomas, ka viņam ir bijis kāds no HIV inficēšanās
mehānismiem, ir jāveic pārbaude. Piemēram, varbūt tikai vienīgā
neapdomīgā gadījuma injekcija ar vienu adatu un šļirci varbūt
par iemeslu inficēšanai, tāpat kā atsevišķi dzimumkontakti bez
droša seksa. Ja cilvēkam ir aizdomas,ir jādodas uz Latvijas
Infektoloģijas centru vai pie ģimenes ārsta, lai veiktu pārbaudi.
