SIA “Lienama Alūksne” startē tirgū ar jaunu zīmolu “Veru Berry”, kura nosaukums ļaus atvieglot pieeju eksporta tirgum. Ražotāju interesēs ir pārdot gatavo produkciju un palielināt apgrozījumu, tādēļ tika nodibināta ražotāju grupa “Baltijas ogu kompānija”, kas ļaus piesaistīt lielākas investīcijas attīstībai.
“Līdz šim pircēji neatpazina mūs kā produkcijas, sevišķi dabīgo sulu, ražotājus. Secinājām, ka ir nepieciešams jauns zīmols. “Very Berry” angliskais nosaukums ir izraudzīts tāpēc, ka jau šobrīd ogas un sulas tiek eksportētas uz Vāciju, Poliju, Igauniju un Somiju. Vēlamies paplašināt noieta tirgu Skandināvijas un Baltijas valstīs, kā arī Krievijā. Septembrī izstādē “World Food Moscow” bija milzīga interese par mūsu produkciju. Arī Latvijā mūsu pircēji ir galvenokārt gados jauni cilvēki, kuri labi zina angļu valodu un prot novērtēt dabīgus, veselīgus ogu produktus,” skaidro uzņēmuma īpašniece Gundega Sauškina.
Gatavojas iekarot
Krievijas tirgu
Izstādē Maskavā produkcija jau tika piedāvāta ar jauno zīmolu. Izrādījās, ka nav taisnība stereotipam – Krievijas iedzīvotājus var piesaistīt tikai ar spīdīgām un krāsainām etiķetēm. Viņiem “Very – Berry” ļoti patika. “Droši vien vajadzēs uz izstādi braukt arī pavasarī un nākamajā rudenī, lai trešajā vai ceturtajā reizē atrastu kompanjonu sulu tirdzniecībā. Lai gan Krievijā ir divi sulu ražošanas uzņēmumi, tie gatavo atšķaidītas un ar cukuru saldinātas sulas, tāpēc nav konkurenti,” atzīst G.Sauškina. Viņa secina, ka iekļūt Krievijas lielajā tirgū traucē politiķi. Protams, kaimiņvalsts uzņēmēji nav ieinteresēti veikalos izlikt Latvijas preces, kuras pēc kāda laika būs jāizņem no tiem. Tādu rīkojumu viņi var saņemt, ja kāds Latvijas politiķis pauž negatīvu attieksmi pret Krievijas īstenoto politiku. Tāpēc G.Sauškina sāpīgi uztver to, ka kaimiņvalsts veikalos ļoti daudz ir Lietuvas produktu. “Mēs ejam rietumu virzienā – gribam iekarot ne tikai Vācijas, bet arī Skandināvijas valstu tirgu, taču nesaprotam, ka tepat blakus ir milzīgs tirgus. Turklāt tajā grib tikt visas Eiropas valstis,” norāda uzņēmēja. Patlaban uz SIA “Lienama – Alūksne” produktu etiķetes ir rakstīts, ka tie ražoti Latvijā. Taču iespējams – vajadzēs rakstīt, ka ražots Eiropas Savienībā, lai nerastos liekas problēmas. Tā tiktu zaudēts būtiskais, ka “Very Berry” ir dzimis un audzis Latvijā. Katra oga ir uzkrājusi šīs zemes spēku, saules enerģiju un sala rūdījumu. Tas katram ir vajadzīgs, lai kļūtu labāks un veselīgāks.
Palielinās investīcijas
un apjomu
Interese par dabīgo sulu, kā arī svaigu un saldētu lielogu dzērveņu, melleņu un aveņu piedāvājumu ir liela gan ārvalstīs, gan Latvijā. Tāpēc problēma ir produkcijas apjoms. SIA “Lienama Alūksne” to nevar nodrošināt, tāpēc jūlijā ir izveidota “Baltijas ogu kompānija”. Tajā darbojas trīs dzērveņu un trīs melleņu audzētāji. “Eiropas Savienības regulas paredz, ka tikai ražotāju grupām pieejamas Eiropas fondu investīcijas 75 procentu apmērā, nevis tikai 50 procenti, kā var saņemt viens uzņēmums. Turklāt grupa spēj lielākos daudzumos sagādāt ogas eksportam, tādējādi paplašinot noieta tirgu. Ārvalstu pieprasījums ir tik liels, ka nākamgad plānojam eksportu no 30 procentiem dubultot,” stāsta G.Sauškina. Šogad dzērveņu eksportu uz Vāciju SIA “Lienama Alūksne” spēja palielināt par 200 procentiem. Anglijā produkcija tiek realizēta atkarībā no cenas. Savukārt Polijā “Lienama – Alūksne” spēj konkurēt ar svaigo ogu sulu. Tiesa, konkurenci apgrūtina pārmēru augstais pievienotās vērtības nodoklis Latvijā. Polijā, pircējam tieši pērkot preci no ražotāja, tas ir 0%. Ražotājam pārdodot preci veikalam, PVN ir 3%, savukārt veikalā pārtikai – 7%.
Jau 2007.gadā uzņēmums ieguva Global G.A.P. sertifikātu, ar kuru ir atvērtas durvis uz visiem lielajiem eksporta tirgiem. Tāds sertifikāts SIA “Lienama Alūksne” pagaidām ir vienīgajai Latvijā, tāpēc tā var produkciju pārdot arī ārvalstu mazumtirdzniecības tīklos. Paredzams, ka šogad visa svaigo ogu raža tiks realizēta eksporta tirgos. Gadā “Lienama – Alūksne” saražo apmēram 60 000 litrus sulu: dzērveņu, melleņu, aveņu, upeņu, aroniju un smiltsērkšķu. Tieši sulas ir produkts ar pievienoto vērtību, uz ko tiek likts lielākais akcents, cenšoties piesaistīt pircējus NVS valstīs.
Mārketinga jaunievedums Latvijā ir cenu izlīdzināšana visai sulu produkcijai. Tas nozīmē, ka visām sulām tiks piemērota viena cena, samazinot melleņu sulas cenu un minimāli paceļot dzērveņu sulas cenu. Tādējādi visām sulām cena būs vidēji par trešdaļu mazāka nekā patlaban.
Ražos jaunus produktus no āboliem
Uzņēmums modernizācijā ir ieguldījis apmēram 600 000 latu, no kuriem 200 000 latu atmaksāja Eiropas Savienības fondi. Atbalstu ir guvuši trīs projekti, no kuriem divi ir jau īstenoti, bet krīzes ietekmē nebija naudas trešā realizācijai. Nākotnes plānos ir vēl vismaz 200 000 latu ieguldījums augļu un ogu pārstrādes ceha paplašināšanai un modernizācijai, kā arī stādījumu tehnikas iegādei. “Tas ir projekts ar pievienoto vērtību. Gribam ražot arī ābolu sulu, bet pagaidām to varam spiest tikai no saldētiem āboliem. Tā iegūst garšīgu, taču katru reizi nedaudz atšķirīgu sulu. Tāpēc vajadzētu spiest no svaigiem āboliem, lai būtu viens standarts,” komentē G.Sauškina. Tas nozīmē, ka ir nepieciešamas iekārtas ābolu mazgāšanai, šķirošanai un sulas spiešanai, kā arī 2000 litru liela tvertne tās uzglabāšanai. “Šobrīd nav arī atbilstošu iekārtu, kas ļautu pietiekami labi izspiest upenes. Pagaidām iegādājamies tikai šķirnes ‘Titanija’ ogas, kuras ir lielas un ļoti sulīgas. Taču arī no tām varam izspiest maz sulas,” atzīst G.Sauškina. “Lienama – Alūksne” ir viens no retajiem uzņēmumiem, kas sulu ražo ar aukstās spiešanas metodi, tā saglabājot visas vērtīgās vielas. Ir paredzēts ražot arī morsus, nektārus un sīrupus, bet perspektīvā – sidrus un vīnus
Vērtējot šī gada dzērveņu ražu, atzīts, ka tā ir vidēja – apmēram 10 tonnas no hektāra. Toties cena ir augstāka nekā pērn, jo purvos šo ogu ir maz. “Pērn oktobrī lielogu dzērvenes maksāja mazāk par latu kilogramā, šogad cena ir 3 lati, bet lielveikalā – vēl vairāk,” salīdzina G.Sauškina. Viņa uzsver, ka galvenais mērķis ir palielināt ražību līdz 40 tonnām no hektāra.
Pagājušajā gadā SIA “Lienama Alūksne” apgrozījums bija 240 000 latu, peļņa – 3000 latu. G.Sauškina norāda, ka pērn ieguldījumi pēc desmit gadu darba sākuši atmaksāties, taču šogad peļņas nebūs.
