Lai gan tiek apgalvots, ka Eiropas Savienības dalībvalstu līderu sarunu rezultāti par savienības daudzgadu budžetu kopumā ir labvēlīgi Latvijai, lauksaimnieki par to šaubās. Biedrībā “Lauksaimnieku apvienība” paredzēts iepazīties un pārrunāt, kādas attīstības iespējas sola paredzamais finansējums.
“Esam palikuši zaudētājos. Tiesa, mums vēl nav zināmi visi rezultāti. Man no biedrības zvanīja un jautāja, kā uzskatu – vai vairāk finanšu būtu vajadzīgs hektārmaksājumu vai investīciju palielināšanai. Es, protams, uzskatu, ka svarīgāk ir saņemt lielākas investīcijas attīstībai. Turklāt mums nav skaidri pateikts, vai finanšu palielinājums būs ar 2014. vai 2017.gadu. Manuprāt, solījumi palielināt maksājumus ir doti tāpēc, lai lauksaimnieki nesadumpotos,” secina Mālupes pagasta zemnieku saimniecības “Kadiķi MA” īpašnieks Mārtiņš Augstkalnietis.
Viņš ir biedrības “Lauksaimnieku apvienība” valdes loceklis, tās biedri tiksies 22.februārī Smiltenē, lai kopsapulcē saņemtu skaidrojumu, analizētu un diskutētu, kāda būs Eiropas Savienības daudzgadu budžeta ietekme uz lauksaimniecības attīstību Latvijā. “Pašlaik ir nosaukti skaitļi un procenti, bet, kam un cik daudz nauda ir paredzēta, to neviens nezina. Ir informācija, ka no 2014. līdz 2020.gadam par 135 procentiem tiks palielināti tiešmaksājumi. Kas tas ir pie pašreizējiem 95 eiro par hektāru? Šķiet smieklīgi maz, salīdzinot ar maksājumiem, kādus saņem citu valstu lauksaimnieki,” norāda M.Augstkalnietis.
Valdības informācija liecina, ka Latvijai Kohēzijas politikas finansējums ir palielināts par 104 miljoniem latu un finansējums lauksaimnieku tiešmaksājumiem – par 182 miljoniem latu, savukārt Latvijas iemaksas kopējā budžetā samazinās par 163,75 miljoniem latu. Tiek uzsvērts, ka Latvijai tika nodrošināta ceturtā labākā neto bilance, savukārt atbalsta intensitāte uz vienu iedzīvotāju ir trešā augstākā starp visām dalībvalstīm.
