Tirzas doktorāta vadītājas Ievas Bērziņas rakstnieces talantu jau iepazinām, lasot “Lauku Avīzes” romānu konkursā godalgoto darbu “Dālderkalnā”.
Tirzas doktorāta vadītājas Ievas Bērziņas rakstnieces talantu jau iepazinām, lasot “Lauku Avīzes” romānu konkursā godalgoto darbu “Dālderkalnā”. Jaunais autobiogrāfiskais literārais vēstījums “Tikai cilvēki” veltīts Tirzas slimnīcai 50 gadu jubilejā un pavisam nesen lasītāju vērtēšanai nodots arī grāmatā.
Jau 1996.gadā žurnālā “Veselība” bija lasāms Ievas Bērziņas pirmais darbs par lauku mediķa ikdienu – stāsts “No tā paša kaula”. Nesen uzrakstīts, bet vēl nepublicēts romāns par mediķiem “Apsēstība”. Tiem lasītājiem, kas cītīgi sekojuši līdzi vēstījuma “Tikai cilvēki” turpinājumiem “Dzirksteles” lappusēs, šī stāsta sižets vairs nav svešs. Savukārt pacietīgākajiem tagad ir dota iespēja visu darbu izlasīt vienkopus. Savā autobiogrāfiskajā stāstā, atskatoties uz aizvadītajiem gadiem, no kuriem četrdesmit pieci ziedoti medicīnai un no tiem vairāk nekā trīsdesmit tieši ārsta darbam, autore sniedz daudz ko pārdomu vērtu. Ar pietāti un respektējot ārsta ētiku, Ieva Bērziņa stāsta par saskarsmi ar saviem pacientiem. Lai nekļūtu garlaicīga lasītājam, īpaši neiedziļinās ārstniecības jautājumos.
Jau pirmajās lappusēs uzzinām, ka autores interese par medicīnu augusi jau no bērnības, izveidojusies sūrā sanitāres praksē, nostiprinājusies mācībās Ļeņingradas Pediatrijas institūtā. Atgriežoties mājās, līdz ārsta vietai slimnīcā gan vēl jāizaug caur sanitāres un medmāsas darba pieredzi. Slimnīcas galvenās ārstes darbs uzliek jaunus pienākumus. Un tad ikdiena – gan uzvaru un mazītiņu uzvaru pilna, kad pārņem lepnuma sajūta- mums izdevās! Stāstā pilnībā iepazīstam lauku ārsta ikdienu. Pa dienu – pieņemšana doktorātā, tad mājas vizīšu laiks un vakars mājās, kad kuru katru brīdi var atskanēt lūgums pēc neatliekamas palīdzības, kad brīvais laiks bieži jāatrauj ģimenei un savām interesēm. Lasot stāstu, nākas atzīt Ievas Bērziņas rakstīto ievadā – “Medicīna tik tiešām ir gan zinātne, gan māksla.” Un, protams, prasme saprasties ar pacientiem.
