Velna pēdā Vengerskos viss notika kā pasakā. Tikai četru ražīgu talku rezultātā Velna pēdas apkārtne tagad ir sakopta. Ziemeru 29.mazpulka konkursa “Mis Raganiņa un Misters Velns” daudzās izstādes papildināja tās fantastiskumu un radošumu.
Velna pēdā Vengerskos viss notika kā pasakā. Tikai četru ražīgu talku rezultātā Velna pēdas apkārtne tagad ir sakopta. Ziemeru 29.mazpulka konkursa “Mis Raganiņa un Misters Velns” daudzās izstādes papildināja tās fantastiskumu un radošumu.
Pasākuma vērotājiem bija iespēja novērtēt fotoizstādi “Velna pēdas sakopšanas talka”, raganu maskas un velna maskas, kā arī pazaudētos velna zābakus un smalkās raganu kurpītes. Pārsteidzošas bija arī raganu slotas, kurās mazpulcēni bija ieguldījuši daudz darba un radošu ideju. Atliek vien cerēt, ka visas satiktās raganas pārvietotos ar tik raibām un krāsainām slotām. Īpaši krāšņi rudenīgajās lapās izskatījās sarkanā mušmirīšu pakalne, kuras veidošanā izmantoti visneiedomātākie materiāli. Platu smaidu apmeklētājiem izraisīja Velna pēdā atrasto mantu kolekcija “Stikla kalnā”.
Kad dažādās izstādes bija aplūkotas, visiem bija iespēja vērot konkursa norisi, kur jaunās raganas un velni sacentās dažādos uzdevumos. Pirmais bija pašu izdomātu mošķu deju konkurss ap ugunskuru. Nācās pat brīnīties, cik prasmīgi un kustīgi ir gan velni, gan raganas un cik meistarīgi tie prata apieties ar slotām. Šoreiz slavināja un popularizēja ne tikai Velna pēdu, bet arī citus Ziemeru pagasta tūrisma objektus.
Raganas un velni apkārtējiem ieteica doties uz Vistas kalnu, Dēliņkalnu, kā arī pabradāt pa Vaidavu. Lai saglabātu labu veselību un jaunības skaistumu, konkursanti sacentās, kurš zina vairāk augu “Elles aptiekā”. Lai gan raganas un velni izbrīnā raudzījās uz aptiekāru, visi ar uzdevumu tika galā veiksmīgi. Iespējams, ka šā uzdevuma rezultātā tika atklāti jauni augu nosaukumi.
Spraigā cīņa beidzās, un žūrija – skolotājas Ira, Ināra, Lidija, Selga, Mirdza un pagasta darbinieces Valda un Iveta – lēma, kurš mazpulcēns pelnījis raganas un velna titulu. Pēc ilgām sarunām un punktu sasummēšanas žūrija nolēma, ka titulu “Mis Raganiņa” jaunākajā grupā ir pelnījusi Santa Svārupe, bet par “Misteru Velnu” kļuva Antons Solovjovs. Vecākajā grupā titulu “Mis Raganiņa” ieguva Lolita Hercoga, bet par labāko velnu atzina Sandi Daumi.
Kad raganas un velni beidza cīnīties, visiem bija iespēja mieloties ar skolas pavāru gatavoto plovu “Raganu ķēķis”. Svaigā gaisā tas garšoja divtik labi, un ikviens pastiepa roku, lai saņemtu papildporciju. Paldies saimniecēm Guntai un Baibai!
Pasākumu vērot bija ieradusies Zemkopības ministrijas konkursa “Sējējs” žūrijas komisija. Ziemeru 29.mazpulks bija pēdējais no pieciem mazpulkiem, pie kuriem devās komisija.
“Pārsteidza brīnišķīgā sadarbība starp mazpulku, Ziemeru pagasta padomi, skolu, vecākiem un uzņēmumiem. Vienreizēji jauki,” atzīst Latvijas Mazpulku organizācijas priekšsēdētāja Ilze Kļava. Viņa uzsver, ka visi mazpulki bija centušies. Piemēram, Grundzāles mazpulks kultūras namā ir izveidojis brīvā laika spēļu zāli, Daugmales mazpulcēni visiem pagasta ļaudīm bija noorganizējis sporta spēles.
“Visiem mazpulkiem ir jauki un interesanti pasākumi. Visu šo piecu mazpulku pieredze ir pietiekami liela un interesanta,” uzsver I.Kļava
Ziemeru pagasta padomes priekšsēdētāja Valda Zeltiņa pateicas Ziemeru 29.mazpulka vadītājam Jānim Bērtiņam, jo bez viņa idejas un gribas darboties nevarēja neiztikt.
Konkursa organizētājs un Ziemeru 29.mazpulka vadītājs pateicas gan “Sējēja” žūrijas komisijai, gan “Mis Raganiņas un Mistera Velna” žūrijas komisijai, visiem pagasta un skolas darbiniekiem, folkloras kopai, pavārēm un, galvenais, – pašiem mazpulcēniem un viņu vecākiem!
Teika par Velna pēdu
Pirms vairākiem gadu simtiem tur, kur tagad atrodas Alūksnes pilsēta, bija tikai dažas mājas. Tikko no Tomasu purva šņākdams pacēlās tagadējais Alūksnes ezers, velns gribēja applūdināt esošās mājas, jo tur dzīvoja slavenais burvis, kas ar velnu bija naidā.
Te iemaisījās Dievs un neļāva velnam trakot. Ezers nolaidās turpat netālu. Velns tomēr nelikās miera un saderēja ar Dievu – ja Dievs uzminēs, cik velna kājai ir pirkstu (tie bija apauguši ar spalvām un nevarēja ieraudzīt), tad velnam no virszemes jāpazūd, ja ne, tad viņš varēs rīkoties, kā pats vēlas. Dievs kā jau visu varenais un gudrais zināja, ka velna kājai ir divdesmit pirksti. Velns tā noskaitās, ka ar vienu lēcienu ietrieca papēdi zemē pie Vengerskiem, bet pirksti atsitās zemē Ziemeru, Dēliņkalna un Māriņkalna virzienā, radot divdesmit pamatīgas ieplakas. Dievs, to redzēdams, no mākoņa pasmēla ūdeni un ar lielo debesu lejkannu piepildīja visas divdesmit ieplakas. Tā radās divdesmit ezeriņi. Ieplaku, ko velns lielās dusmās ar savu papēdi bija izsitis, ļaudis iesauca par Velna pēdu.
Stāsta, ka velns trakojis kā negudrs un ietriecis papēžus arī vēl citās vietās, līdz tie pavisam nodiluši. Velnam cits nekas neatlicis, kā pazust pazemē, lai elles baļļā čūsku dzirā ārstētu nodilušos papēžus. Taču par to lai stāsta citas teikas.
