Alūksnes zonālā Valsts arhīva darbinieces ir izpētījušas, kādi vēlētāju apvienību nosaukumi Alūksnes rajonā bija iepriekšējos trīs pašvaldību vēlēšanu gados (1994. 1997. un 2001.), un secinājušas, ka visinteresantākie tie bijuši pirms 11 gadiem.
Alūksnes zonālā Valsts arhīva darbinieces ir izpētījušas, kādi vēlētāju apvienību nosaukumi Alūksnes rajonā bija iepriekšējos trīs pašvaldību vēlēšanu gados (1994. 1997. un 2001.), un secinājušas, ka visinteresantākie tie bijuši pirms 11 gadiem.
Tad, 1994.gada vēlēšanām, Alūksnes rajona kandidāti no vēlētāju apvienībām izvēlējās skanīgus nosaukumus, piemēram, “Sarkanās skudras” (Liepnā), “Mafija pret parlamentu” (Virešos), “Mazās rosības līga” (Malienā), “Darba spars” (Kalncempjos), “Vētra” (Liepnā), “Cerību stariņš” (Mārkalnē), “Zemes balss” (Virešos), “Rūpju ceļš” (Zeltiņos), “Nacionālie spēki” (Ziemeros) un citus. Šajā gadā interesanti sarakstu nosaukumi bija izvēlēti Ilzenes pagastā, jo viena saraksta nosaukums bija “Zibens”, bet otra – “Pērkons”. Pēc balsu apkopošanas izrādījās, ka spēcīgāks tomēr ir “Zibens”, jo no šā saraksta padomē iekļuva četri cilvēki, bet no saraksta “Pērkons” – trīs.
Jau piezemētāki nosaukumi tika izvēlēti, kandidējot 1997. gadā, piemēram, “Mūsu darbs Alūksnei” (Alūksnē), “Nākotne mūsu rokās” (Apē), “Godīgs darbs” (Annā), “Mūsu zināšanas un darbs Ilzenei” (Ilzenē), “Jaunannas saglabāšanai un attīstībai” (Jaunannā), “Cilvēkiem un zemei” (Trapenē), “Jūsu problēmas arī mūsu”, “Pārmaiņu ceļš” (Virešos).
Vēl pārdomātāk izvēlēti apvienību nosaukumi, kandidējot 2001.gada pašvaldību vēlēšanās.
Starp tiem atrodami vairāki sarakstu nosaukumi, kas pieteikti arī šāgada pašvaldību vēlēšanām, tomēr ir arī kāds interesants, piemēram, “Ar mums nebūs sliktāk” (Ilzenē), “Gaismu Liepnai!” (Liepnā), “Par lauku cilvēka nākotni” (Trapenē).
Alūksnes zonālā Valsts arhīva dokumentu saglabāšanas un izmantošanas daļas vadītāja Anita Rutka atzīst, ka izpētīt šādu tēmu bija ļoti interesanti.
“Salīdzinājumā ar citiem rajoniem, Alūksnes rajona iezīme bija, ka pašvaldību vēlēšanās daudz kandidēja mājsaimnieces. Turklāt ar katru gadu to skaits palielinājās. Ja 1994.gadā kandidēja 1,2 procenti mājsaimnieču, tad 1997.gadā tās bija jau 1,4 procenti, bet 2001.gadā – 3 procenti. Citos rajonos mājsaimnieces nebija tik aktīvas. Savukārt Alūksnes rajonā šajos gados kandidēja ļoti maz bezdarbnieku, bet citos rajonos to bija diezgan daudz,” saka A.Rutka.
Viņa norāda, ka šajos trīs gados ir samazinājies kandidējošo zemnieku skaits. “1994.gadā no visiem kandidātiem 17,6 procenti bija zemnieku, tad 2001.gadā tie veidoja vairs tikai 9,9 procentus. Savukārt palielinājusies ir pedagogu interese par politiku. 1994.gadā kandidēja 17,3 procenti pedagogu, 1997.gadā – 19,4 procenti, bet 2001.gadā – jau 23,2 procentiem šīs profesijas pārstāvju bija interese par vietējo politiku. Starp kandidātiem populāras profesijas ir arī uzņēmumu vadītāji, pašvaldību priekšsēdētāji un sekretāri, mediķi, grāmatveži un kasieri, kā arī tirdzniecības darbinieki,” saka A.Rutka.
Alūksnes rajonā šajos trīs gados, kad notika pašvaldību vēlēšanas, ir samazinājies kandidātu skaits, kuriem ir tikai pamatizglītība. 1994. gadā tādi bija 16 kandidāti, 2001.gadā – septiņi. 1994.un 1997.gadā lielākajai daļai Alūksnes rajona kandidātu bija iegūta vidējā speciālā izglītība, bet visvairāk kandidātu ar augstāko izglītību bija 2001.gada vēlēšanās – 161 cilvēks. Savukārt 2005.gada vēlēšanām 181 kandidātam Alūksnes rajonā ir augstākā izglītība, bet vidējā – 243 kandidātiem.
Arhīvā atrastas interesantas piezīmes arī vēlēšanu protokolos. Piemēram, “pulksten 11.39 vēlēšanu iecirknī ienāca suns” un “pulksten 10.45 cenšas nobalsot nepilsonis, tāpēc viņa sieva aizvainota pameta biļetenus un aizgāja.
