Jaunannas pagasta “Dekšņos” Alita Meijere iebrauc zirgus.
Jaunannas pagasta “Dekšņos” Alita Meijere iebrauc zirgus. Septiņos gados viņa ir apmācījusi 34 zirgus. Grūtāk ir no jauna “pārbraukt” vilcēju, kas ir saniķojies un neklausa saimnieku. Alitai pašai ir trīs zirgi un kumeļš.
“Zirgi ir visa mana dzīve. Tā tas ir no liktenīgās dienas, kad trīsgadīgu meiteni uzsēdināja mugurā baltai ķēvei, ar ko vagoja kartupeļus vecmāmiņas dārzā. Klasesbiedrenēm interesēja sievišķīgākas profesijas, bet es devos mācīties uz Apguldes tehnikumu. Lai gan ar jaunzirgu trenera specialitāti nevar labi pelnīt, jo darba ir maz, tā joprojām ir sirdslieta,” atzīst A.Meijere.
Amata praksi viņa apguva Burtnieku un Allažu zirgaudzētavās. Apmācībai ir vajadzīgas apmēram divas nedēļas, bet gadās, ka jāstrādā mēnešiem ilgi. Vispirms kumeļus iejāj, jo tad tie vieglāk pakļaujas. Ja jaunzirgi baidās no mašīnām, tos pieradina, braucot pa lielceļiem. Pakāpeniski liek inventāru: sakas, loku, ilksis un grožus. “Vispirms jūdz lečkā, kas ir speciāli sagatavots iejūgs. Ja tādu salauž, to var ātri atjaunot. Tikai tad var mēģināt jūgt ratos, ragavās, arklā vai pļaujmašīnā,” skaidro Alita.
Prot uzvarēt sacensībās
Viņa atceras, kā panāca, ka zirgu ar ratiem ved uz sacensībām Smiltenē. “Uz Latvijas sacensībām braucu ar cerību, ka ķēve Vizbule man ļaus iekļūt pirmajā trijniekā. Kad ieraudzīju Burtnieku rikšotājus, dūša saskrēja papēžos. Taču izrādījās, ka manis apskaustie skrējēji atpaliek, nogāž šķēršļus, un ieguvām pirmo vietu,” komentē A.Meijere. Alita ir piedalījusies arī jāšanas sporta sacensībās, bet tajās neguva tik labus panākumus. Viņa vēlējās veidot jāšanas sporta sekciju, bet iecere pajuka līdz ar kopsaimniecībām.
Grūti ir “pārbraukt” zirgus. “Zirgs ceļas stāvus, ar galvu sitas novietnes jumtā un pat ar laužņiem mutē velk mani pa zemi. Tomēr iebraucu, un saimnieki ir apmierināti,” atzīst Alita. Viņasprāt, vainīga ir cilvēku nezināšana un neizpratne, kas rada nepareizu attieksmi pret dzīvniekiem. Objektīvs iemesls ir bezdarbība. Zirgiem ir vajadzīgas kustības, jāļauj izskrieties vai pavadā rikšot pa apli. “Ja pārlauž ilksi un uzreiz nesajūdz, tad zirgam rodas niķis, jo neliek izdarīt to, ko cilvēks ir nodomājis. Var ļaut bērniem jāt, jo arī tas ir darbs,” uzsver trenere.
Riskē un pārvar bailes
Alita stāsta, ka reiz zirgs ar spērienu pārlauza ilksi un ieskrēja miežu laukā. Trakuli savaldīja, kad groži vairs tikko turējās pie iemauktiem. Labi, ka tuvumā bija mājas. Tur salaboja ilksi un brauca tālāk. Tagad zemnieki darbos, ko var darīt ar zirgu, izmanto traktoru. Alita domā, ka ekonomiskāk ir barot vilcējspēku ar sienu un auzām, nevis maksāt par benzīnu. “Zirgam būs darbs, un saimnieks ietaupīs,” secina Alita.
Trenere strādājusi ar atpūtas kompleksa “Arāji” zirgiem. Kaprīza bija Feinā dāma, ar ko neviens nevarēja braukt. “Grūti bija ar viņu, bet pēc tam vizināju viesus. Figaro bija trakulīgs zirgs, kritu no viņa, kad iejāju. Atmiņai palikusi rēta vaigā. Toties cita saimnieka Sirmu atceros kā mīļu un paklausīgu ķēvi. Viņa ātri apguva visu, ko mācīja,” salīdzina A.Meijere. Trenere akcentē, ka ar zirgu ir jārunā un jāprot saprasties. Nedrīkst no viņa baidīties, jo zirgs to jūt. Un, jo vairāk baidās, jo mazāk tas klausa.
Alita atzīstas, ka reizēm ir bail. Pirmo reizi jūgt ir riskanti. Viņa runā ar zirgu, bet jūt, ka balss dreb. Tagad var smaidīt, bet vēl ilgi pēc negadījuma trenere centās pārvarēt sevī bailes no ērzeļiem. “Satrakojies zirgs gribēja iekost otram, bet ielaida zobus man stilbā. Sāpēja, un rēta ilgi nedzija. Nekādas zāles nelīdzēja, bet saules stari dziedināja,” atceras A.Meijere.
Panāk ar mīlestību
Jaunzirgu trenere atzīst, ka katrs nevar strādāt ar šiem gudrajiem dzīvniekiem. Ir jābūt dabas dotam talantam zināt, kad var uzkliegt, kad ar žagaru skubināt un kad vajag samīļot. “Zirgs pēc darba ir jānoglāsta, jāiedod maizes kumoss,” uzsver Alita. Ir atšķirīgi uzskati, vai zirgam vajadzētu sist. “To var darīt, bet tikai divas reizes. Ja sit vairāk, tad rodas niķi. Tas ir jājūt, jo grāmatā to nevar izlasīt,” secina Alita.
Ar Feju, kas ir maza auguma, viņa vago kartupeļus, kasa sienu, ved saknes. Ar sirmo Jūdzi trenere brauc vai jāj ciemos. “Viņa ir šķirnes zirgs un ātri skrien. Meita Filadelfija ir ar raksturu un būs zirgs vienam saimniekam. Ja īpašnieki mainīsies, būs grūti iekarot viņas uzticību,” komentē A.Meijere. Salnā Arfa ir jauna. Ates dzirnavās Pļaujas svētkos ar to vizināja viesus, bet lauku darbi viņai vēl jāmācās. Alita pati apkala Arfu. Viņa šo darbu apguva pirms desmit gadiem no kalēja Osvalda Bula.
“Zirgs ir jāsaprot. Ja pieglauž ausis, tad dusmojas. Tā ir aizsargreakcija, ka tuvojas svešs. Kas viņa nebīstas un aprunājas, var būt drošs, ka viņam nekodīs un nespers,” secina trenere.
