Alūksnes autoosta ir starp tām, kurās pārdod vienu divas biļetes uz katru reisu. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem. Katra no 35 autoostām valstī būtiski atšķiras pēc lieluma un plānoto reisu skaita, pakalpojumu apjoma, personāla, gada budžeta un citiem rādītājiem.
Vērtē iespējas samazināt pārvadājumu izmaksas
Lai samazinātu pasažieru pārvadātāju izmaksas un uzlabotu autoostu darbības efektivitāti, Satiksmes ministrijai uzdots līdz septembrim sagatavot grozījumus normatīvajos aktos. SIA “TU Vidlatauto” valdes priekšsēdētājs Edvīns Strickis par šo jautājumu nevēlas izteikties, kamēr nebūs zināmi ministrijas ieteiktie grozījumi. Viņš pieļauj, ka būtiskas izmaiņas autoostu darbā nav paredzamas. Acīmredzot par to liecina līdzšinējā attieksme pret vietējiem pasažieru pārvadātājiem.
“Alūksnes Ziņas” jau rakstīja, ka E.Strickis negatīvi vērtē veiktos grozījumus noteikumos par sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtību maršrutu tīklā. Tie paredz, ka pasažieru uzņemšana un izlaišana no autobusa var notikt ne tikai autoostās, bet arī citur, kur vietu ierāda vietējā pašvaldība. Pagājušā gada nogalē starppilsētu pasažieru pārvadātājs SIA “Norma A”, kuras 42 autobusu reisi iebrauc un atiet no Alūksnes autoostas, vērsās novada domē ar priekšlikumu ierādīt citu vietu, jo autoostas pakalpojumu izmaksas esot neadekvāti augstas. Tiesa, pašvaldība nevēlējās iesaistīties strīdā starp diviem privātuzņēmumiem.
Paredz likvidēt autoostu monopolstāvokli
Satiksmes ministrijas Sauszemes transporta departamentā uzskata, ka līdz ar konkurences radīšanu autoostām nākas samazināt iebraukšanas maksu. Regulāro maršrutu pasažieru pārvadātāji par iebraukšanu 35 autoostās kopā samaksā līdz 3 miljoniem latu. Valsts dotācijas kompensē radušos zaudējumus, tādējādi šī nauda nonāk arī autoostām, kuru cenas mēdz būt “uzskrūvētas”. Šobrīd autobusu iebraukšanas maksa ir no 0,50 līdz 8,39 latiem par katru reizi. Daudzos gadījumos autoostu pakalpojumu izmantošana ir neefektīva, turklāt netieši samazina sabiedriskā transporta pakalpojumu apjomu – tiek slēgti reisi, saīsināti vai likvidēti maršruti. Paredzams, ka turpmāk valsts uzņemsies tikai autoostu minimālo pakalpojumu finansēšanu – izmaksas, kas saistītas ar perona izmantošanu un informācijas nodrošināšanu par autobusu pienākšanas – atiešanas laikiem. Autoostu darbības efektivitātes uzlabošanā vēlas iesaistīt pašvaldības.
Domā saglabāt autoostu pakalpojumus
Vidzemes plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta pakalpojumu un plānošanas nodaļas vadītājs Jānis Ošiņš atzīst, ka autoostas ir vajadzīgas pasažieriem un arī pārvadātājiem. Viņš uzsver, ka tagad saskaņā ar normatīvajiem aktiem var lūgt pašvaldībām ierādīt citu iekāpšanas vietu autobusos, taču pagaidām tas nav darīts.
“Naudu, kuru pārvadātāji iekļauj zaudējumos pārskatā par samaksu autoostām, varētu novirzīt pašvaldībām. Lai tās nosaka minimālo pakalpojumu grozu autoostām un arī maksu pārvadātājiem,” norāda J.Ošiņš.
Šodien Cēsīs Vidzemes plānošanas reģions rīko konferenci par sabiedriskā transporta pakalpojumu uzlabošanu. Lielā daļā reisu, īpaši lauku maršrutos, ir neliela noslodze, kas pārvadātājiem rada zaudējumus. Lai uzlabotu situāciju, plānošanas reģions sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti izveidojis datorizētu maršrutu plānošanas modeli. Tas ļauj novērtēt un pamatot izmaiņas sabiedriskā transporta maršrutos, ņemot vērā iedzīvotāju vajadzības un pārvadātāju iespējas.
