Alūksnes novada domes tautsaimniecības komitejas sēdē deputāti tika iepazīstināti ar Jaunās pils attīstības iespējām.
Alūksnes muzeja kultūras tūrisma organizatore Marita Oldere un muzeja direktore Inita Veismane iepazīstināja ar diviem variantiem, lai varētu lemt, vai telpas rekonstruēt tādas, kādas tās ir vēsturiski bijušas, vai atjaunot, vienkārši izremontējot.
Rosina saglabāt vēsturiskās liecības
“Esam konsultējušies ar restauratoriem un arhitektiem, kuri izteikuši savu viedokli, kas būtu darāms. Pirmajā stāvā visvairāk ir saglabājušās vēsturiskās liecības. Tie ir sienu un griestu gleznojumi, baronu laiku parkets, kam nepieciešama vēl pamatīga izpēte. Otrais stāvs gadu gaitā ir stipri cietis, tāpēc ir šaubas, vai tā telpas vajadzētu atjaunot kā pils interjeru. Domājams, ka tas nav nepieciešams,” stāsta M.Oldere.
Viņa uzskata, ka vajadzētu likt uzsvaru uz pili kā tūristiem pievilcīgu galamērķi ar restaurētām telpām, bet muzejs ar savu krājumu tajā būtu pievienotā vērtība. Restaurējot pirmo stāvu, tiks iegūta skaista reprezentācijas zāle gan laulību reģistrācijai, gan svinīgiem pasākumiem. Divās telpās ir atklāti gleznojumi uz auduma, kādi Latvijā ir ļoti maz saglabājušies. “Koridoru, foajē un zāli varētu restaurēt vispirms,” norāda M.Oldere. Dabas muzeja aizņemtās telpas ir vislabāk saglabājušās, taču tās ir vismazāk pētītas, kā arī telpas, kur šobrīd atrodas muzeja krājumi. Ir zināms, ka arī uz to griestiem ir zīmējumi. Pilij ir četras ieejas, tāpēc restaurācijas darbus iespējams veikt pakāpeniski.
Deputāti atbalsta telpu restaurāciju
Alūksnes pašvaldība pārrobežu sadarbības projektā ar Pavlovskas muzejrezervātu var tērēt 21 000 eiro. Domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers norāda, ka šo naudu varētu izmantot telpu mākslinieciskai izpētei, lai zinātu, kas darāms to restaurācijai. “Ja restaurējam, tad acīmredzot būs vajadzīgas lielas investīcijas un arī ilgs laiks. Taču mērķis ir tā vērts,” saka Dz.Adlers. I.Veismane uzsver, ka Alūksnes pils ir salīdzinoši jauna, tāpēc zīmējumi uz sienām ir saglabājušies labi. “Restauratoru izpratnē šis nav grandiozs, bet salīdzinoši neliels objekts. Protams, ir grūti paredzēt, cik ilgu laiku varētu prasīt restaurācija. Savukārt par izmaksām restauratori nerunā, jo tikai pēc izpētes var apjaust, cik liels finansējums būs vajadzīgs,” skaidro I.Veismane. Pašlaik restauratori ir iesaistīti Rīgas pils atjaunošanā, tāpēc tuvāko divu gadu laikā viņus nav vērts meklēt citiem darbiem. To laikā varētu veikt Jaunās pils telpu izpēti un sagatavoties restaurācijai. Pats restaurācijas process pirmajā kārtā, kurā atjaunotu zāli, foajē, koridoru un vējtveri, varētu ilgt līdz diviem gadiem. Taču tas ir provizoriski. “Izdevumi restaurācijas darbiem un saudzējošam remontam, lai nebojātu kultūrvēsturiskās vērtības, daudz neatšķiras. Tieši tāpēc uzskatu, ka ir vajadzīga restaurācija,” atzīst I.Veismane. M.Oldere skaidro, ka tagad restauratori ne vienmēr praktizē atjaunot veco apmetumu, bet veido autentisku no jauna, uz kura “uznes” vecos zīmējumus. “Pusotru reizi lielākai zālei kā mūsējā griestu zīmējumu uznešana maksāja apmēram 2000 latu,” informē M.Oldere. Deputāts Andis Zariņš uzsver, ka Jaunā pils ir Alūksnes centrālais apskates objekts, tāpēc ir jāatbalsta tās telpu restaurācija. Arī citi komitejas deputāti atbalsta šo ieceri.
