Uz Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas sporta zāli eju regulāri. Galvenokārt saistībā ar sporta notikumiem. Biežums atkarīgs no pasākumu kalendāra un manām iespējām būt Alūksnē, taču var teikt, ka dodos uz zāli, cik bieži vien iespējams.
Man tā ir iespēja pavadīt brīvo laiku daudzveidīgāk un interesantāk, kā arī satikt draugus, paziņas un pārējos cilvēkus, ko sen neesmu redzējusi, jo ikdienā esmu prom Igaunijā. Līdz ar to atrašanās sporta zālē man ļauj apvienot pasākuma baudīšanu ar citām noderīgām lietām.
Esmu arī pastāvīga Alūksnes novada basketbola čempionāta spēļu vērotāja. Man ir ļoti daudz draugu, kuri tur spēlē, tāpēc izmantoju iespēju iet viņus atbalstīt. Tā kā pati jau kopš pamatskolas laikiem esmu trenējusies un spēlējusi basketbolu, tad šī vide un atmosfēra man ir ļoti tuva. Šogad arī pati esmu piekritusi spēlēt komandā “Lady”, tā ka šis čempionāts man būs nozīmīgs citādākā veidā, proti, kā iespēja mācīties un gūt kaut ko savai izaugsmei sportiskā ziņā. Katrā ziņā basketbola spēles ir visbiežākais iemesls, kāpēc apmeklēju ģimnāzijas sporta zāli.
Kā līdzjutēja jūtos tur ļoti gaidīta. Ja ne no organizatoru un šīs vietas saimnieku puses, tad 100 punkti, ka no pašu spēlētāju puses. Tiesa, šajā ziņā gribētos lielāku komforta līmeni: vairāk sēdvietu un garderobi vai vismaz drēbju pakaramos. Ja spēles ir visu dienu, tad grūti visu laiku stāvēt kājās – palaikam gribas apsēsties. Ziemā ir svarīgi, lai būtu vieta, kur nolikt virsdrēbes. Ja neesi paspējis nodrošināt sev sēdvietu, tad to nav kur izdarīt. Tādā gadījumā atliek divi varianti: vai nu ir jākarst, tās nenovelkot, vai arī jātur rokās, kas ir visai nogurdinoši.
Mans ieteikums būtu mēģināt izvietot vairāk krēslu sēdvietām. Tribīnes te laikam nevarēs nodrošināt, jo to neatļauj zāles parametri, tomēr papildu sēdvietas ir nepieciešamas. Ja spēles solās būt interesantas vai tur spēlē kāds tuvs draugs, tad, protams, ka palikšu skatīties tās neatkarīgi no tā, cik ilgi jau esmu nostāvējusi kājās un cik ilgi vēl nāksies to darīt, taču pieļauju, ka vecākiem cilvēkiem tas varētu būt aktuāli. Tāpat priecātos, ja tiktu rasta iespēja izvietot kaut vai pāris drēbju pakaramos zālē, lai vismaz būtu kaut kāda vieta, kur nolikt virsdrēbes.
Nekas cits spēļu vērošanu netraucē. Prieks, ka pasākumu laikā darbojas kafejnīca, kur var nopirkt kaut ko ēdamu un dzeramu. Piedāvājuma klāsts gan ir cita lieta, taču kopumā ar to esmu apmierināta. Galu galā kafejnīcas potenciālie pircēji galvenokārt ir jaunieši un bērni, kas veido viskuplāko skatītāju pulku sporta pasākumos. Tā kā neesmu liels picu vai saldumu mīlis, tad ieturēt pusdienas dodos uz mājām, jo uzskatu, ka vismaz vienreiz dienā vajag kārtīgi paēst. Tas gan ir vienīgais iemesls, kāpēc es kādreiz aizeju prom spēļu vidū, jo visu citu var pieciest.
