Viedierīču un sociālo tīklu pārmērīgu lietošanu un video spēļu spēlēšanu iecerēts iekļaut oficiālajā atkarību reģistrā, kuru ārstēšanā pienāksies valsts finansējums. To pamato ar Pusaudžu resursu centra datiem, ka arvien biežāk jāpalīdz 10 līdz 18 gadus veciem skolēniem pārvarēt digitālo tehnoloģiju lietošanas atkarību.
Tā ir problēmaJānis Ločs, Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas informātikas skolotājs:
“Neesmu mediķis un nevaru spriest, vai pārmērīga tehnoloģiju un spēļu lietošana ir atkarība, taču domāju, ka problēma tā noteikti ir un būtu jārisina. Varbūt ir pat situācijas, kad jāpiesaista arī atkarību konsultanti. Tas, ka viedierīci vispār neizlaiž no rokām, noteikti nenāk par labu. Tehnoloģiju attīstība un to pielietošana darbā, mācībās ir vajadzīga, tas nav apstrīdams, taču ir ļoti svarīgi noteikt robežas.
Arī Apes vidusskolā, tāpat kā daudzviet, ir viedierīču lietošanas noteikumi, taču ar to ievērošanu iet grūti. Bija periods, kad vienojāmies stundu laikā telefonu nolikt šim nolūkam ierīkotā kastītē, bet tas nevedās, jo arī vecāki grib, lai bērni skolā būtu sasniedzami. Vajadzība lietot ir tik liela, ka pat stundu laikā pamanās telefonu nolikt klēpī.
Manuprāt, šo problēmu var risināt tikai ģimenē, jau savlaicīgi izveidojot noteikumus viedierīces lietošanai. Man pašam ir mazbērni pusaudžu vecumā. Redzu, ka šis jautājums aktualizējas pat agrāk – 5 – 7 gadu vecumā. Jāatrod pietiekami interesanta alternatīva viedierīcēm, un arī šis jautājums ir ģimenes kompetencē, skola to var tikai uzturēt.
Ja atminamies, kādreizējais izglītības ministrs Roberts Ķīlis nāca klajā ar priekšlikumu jau sākumskolā katram izsniegt planšeti, lai modernizētu mācību darbu. Tas nav nekas slikts, ja vien mēs protam noteikt robežas.”
Jāatrod citas interesesAlise Slavika, 9. klases skolniece:
“Uzskatu, ka saprātīga sociālo tīklu lietošana ir noderīga, jo es, piemēram, skatoties YouTube video klipus, varu daudz ko noderīgu uzzināt un iemācīties. Savukārt jauniešiem, kuri pārāk daudz laika pavada video spēlēs vai bezmērķīgi sērfo sociālajos tīklos, varbūt ir vajadzīga palīdzība no malas. Tā ļautu pusaudzim vairāk izprast sevi, savas intereses, saprotot, ka pastāv arī kas cits bez virtuālās dzīves. Jāatzīst, ka manā draugu lokā ir jaunieši, kuri pat mācību stundu laikā lieto viedtālruni. Viņi to burtiski nenoliek malā dienu no dienas. Bet tāda problēma nav tikai jauniešiem – arī pieaugušajiem. Esmu, piemēram, “pieķērusi” sevi un mammu mājās čatojam telefonā tā vietā, lai iznāktu no savām istabām un runātu klātienē. Arī es pati reizēm vakaros “aizsēžos” lietotnēs Snapchat, Instagram, WhatssApp. Pusaudžiem, tostarp man, ir svarīgi sekot līdzi draugu gaitām, saviem elkiem, kas kaut ko publicē. Taču domāju, ka es jūtu robežu, jo tas mēdz apnikt. Saprotu, ka varu izdarīt kaut ko lietderīgāku, piemēram, paspēlēties ar mazo māsu vai vairāk pamācīties.
Ja pašam ir vēlme un interese darīt kaut ko citu, tad viedtālruņa un sociālo tīklu lietošanai nevajadzētu sagādāt problēmas. Es lielākoties pavadu laiku reālajā dzīvē, palīdzu mammai dažādos darbos, eju ar draugiem pastaigāties, bet ir arī situācijas, ka izejam pastaigāties un “sēžam” telefonos… Lai tas notiktu retāk, ir jāatrod kaut kas cits, kas interesē un aizrauj, jo viedierīču lietošana mēdz arī notrulināt.”
● 2018. gadā Pusaudžu resursu centra (PRC) pakalpojumus izmantoja 58 jaunieši vecumā no 11 līdz 18 gadiem, līdz 2019. gada 1. novembrim bezmaksas palīdzību programmas ietvaros saņēmuši jau 180 jaunieši Rīgā un citviet.
● Konsultācijas līdz 2019. gada 1. novembrim kopumā saņēma
331 jaunietis un viņu ģimenes, kuri vērsās PRC.
● Pašlaik no programmā uzņemtajiem jauniešiem 62
veiksmīgi to noslēguši, bet 126 turpina saņemt palīdzību.
● Ar atbalsta čatu var sazināties aplikācijā WhatsApp,
rakstot uz tālruni: 29164747.
