Ģimenēs jaunā mācību gada sākums ir liels notikums. Augusts paiet burtnīcu, rakstāmlietu un citu skolas preču pirkumos, klašu audzinātājas aicina saņemt grāmatas, lai skolēni tās varētu apvākot un pilnvērtīgi uzsākt mācības jau ar pirmajām dienām. Dažiem vēl jāiegādājas soma, sporta nodarbībām nepieciešamais apģērbs un apavi, un īpaši satraucoši tas viss ir tiem vecākiem, kuru atvasītes sāk mācīties 1. klasē. Arī vēl svētdien, kas šogad “iekrita” 1. septembrī, pārtikas lielveikalos vairāk kā citkārt rosījās vecāki ar bērniem – iegādājās ziedus skolotājiem, vēl kādus rakstāmpiederumus vai burtnīcas, torti un citus saldumus svētku galdam.
Un tad – pirmais zvans jau sauc uz skolu. Pirmklasnieciņi nedroši turas pie mammas un tēta rokas, bet pārējo acīs mirdz prieks par atkalredzēšanos ar klasesbiedriem, kuri nav satikti visu vasaru, un audzinātāju, skan bērnu smiekli un čalas. Top skaistas bildes, iemūžinot to mirkli, kad bērns palaists pirmajā klasē, bildes, lai varētu novērtēt, kā mazie izauguši, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kā mainījusies ģimene.
Tiesa, daudziem no mums nu šie svētki izpaliek, jo skola ir pabeigta, tomēr, vērojot skolēnus baltās blūzēs un kreklos ar asterēm vai gladiolām rokās, nostalģija, atmiņas, prieks par tiem saglabājies. Arī man šī gada pirmais septembris ir neierastāks kā citkārt. Dēls izaudzis un mācības izvēlējies turpināt vidējās izglītības iestādē ar profesionālo ievirzi. Tādēļ iepriekšējā vakarā somā blakām pirmā septembra svētku drānām un skolas mācību piederumiem nu jāliek arī trauki, dvieļi, gultas veļa un citas personīgās lietas, kas būs nepieciešamas, dzīvojot dienesta viesnīcā. To vērojot, izjūtas ir ļoti dīvainas – no vienas puses prieks un lepnums par to, ka bērns ir izaudzis un zināmā mērā kļūs patstāvīgs. Bet no otras ir satraukums, ka nu viņš tur būs pavisam viens, jaunos apstākļos, starp svešiem cilvēkiem un dažādiem notikumiem. Kā viņš spēs iekļauties milzīgajā skolas kolektīvā? Kā sapratīsies ar pasniedzējiem un audzinātāju? Kā sadzīvos ar savas grupas biedriem un kolēģi viesnīcas istabiņā? Šie un vēl daudzi citi jautājumi vēl kādu laiku nodarbinās ne tikai mani, bet arī visus citus vecākus, kuri pirmoreiz sūta savus bērnus tālākās skolās. Lai veiksme un izturība mums visiem jaunajā mācību gadā, katram sasniedzot savas iecerētās virsotnes, lai arī cik tās necilas sākumā būtu!
