Vairāk nekā 30 dažādu valstu mākslinieki trešdien priecājās kā bērni, kad starptautiskajā mākslas un izglītības centrā Zvārtavas pilī no apdedzināšanas krāsns ņēma laukā savus keramikas darbus. Vakar viesu dienā tie bija skatāmi vienkopus, šodien izstāde “Zvārtavas tapiru kolekcija” ir atvērta Rīgā, salonā “Māksla”, bet nākamā gada aprīlī tos vērtēs parīzieši.
Rosina māksliniekus
radoši izpausties
Simpozija idejas autore ir māksliniece Kristīne Bruknere no Parīzes, kuras iecere tika īstenota Latvijas un Francijas mākslinieku sadarbības projektā. Pirms gada Parīzes mākslinieki eksponēja tapiru kolekciju pilsētas galerijā. Uz K.Brukneres sagatavotajām pamatformām katrs bija centies radoši izpausties, piešķirot tapiriem individualitāti vai īpašu kvalitāti. “Viens skulptūru nokrāsoja, otrs apgleznoja, cits uzrakstīja uz tās dzejoļa rindas vai gudru domu, tekstilmākslinieki tām darināja apģērbu… Izstādē tas izskatījās savdabīgi un mīļi, tāpēc šī iecere iepatikās galerijas īpašniekam, kurš vēlējās paplašināt eksponātu kolekciju. Tā radās doma rīkot Zvārtavā starptautisku simpoziju, kurā piedalās mākslinieki ne tikai no Latvijas un Francijas, bet arī citurienes. Simpozijā ieradās arī Krievijas, Spānijas, Nīderlandes, Turcijas, Anglijas, Polijas un Gruzijas mākslinieki,” skaidro Mākslas akadēmijas docente Jevgeņija Loginova.
Arī Zvārtavas simpozija dalībniekiem bija dots uzdevums – izmantot gatavo tapira formu vai vismaz izmantot kādu elementu no šīs skulptūras. Apmēram puse mākslinieku izvēlējās apgleznot tapirus, bet otra puse – paši tos veidoja. Tiesa, tiem vairs nebija viena sastingusi forma, jo dažs tapirs bija ar garāku kaklu, slaidākām kājām vai piešķiebtu galvu… “Acīmredzot katrs pilnveidoja šo formu pēc sava prāta,” norāda J.Loginova.
No vienas formas
top atšķirīgi tapiri
K.Bruknere stāsta, ka viņas sākotnējā iecere bija parādīt, kā no vienas formas ar radošu attieksmi improvizējot var radīt tūkstošiem atšķirīgus mākslas darbus. Turklāt brīvā dabā mītošo tapiru skaits arvien sarūk, tādēļ mūsdienās tie kļuvuši par eksotiskiem dzīvniekiem, kuriem piešķirts aizsargājamo statuss. “Nav daudz cilvēku, kuri ir redzējuši tapiru, tāpēc tā forma vairāk provocē domāt radoši. Ja izvēlētos, piemēram, žirafes formu, tad visiem uzreiz tā asociētos ar labi zināmo plankumaino dzīvnieku. Turpretim, nezinot tapira izskatu, ir lielākas iespējas izpausties radoši,” skaidro K.Bruknere. Ar simpozijā radītajiem darbiem viņa ir ļoti apmierināta, jo necerēja, ka tie varētu būt tik atšķirīgi un interesanti. Tiesa, Francijas māksliniecei šis nav pirmais simpozijs Zvārtavā, tāpēc bija priekšstats par iespējām radīt tapiru kolekciju.
Vēlas atgriezties
Zvārtavas pilī
Māksliniece – keramiķe Inese Brants uzsver, ka šis simpozijs pulcē mākslas augstskolu pasniedzējus, dodot tiem iespēju dažādot un paplašināt redzesloku. Latvijas Mākslas akadēmiju pārstāv gan gleznotāji un keramiķi, gan dizaineri un metāla mākslinieki. Taču visiem simpozijiem ir daudz kopēja. Iepriekš K.Bruknere bija uz simpoziju, kura laikā tika apgleznotas vāzes, tātad arī – noteiktas formas darbi. “Vairāki dalībnieki ir jau te bijuši, bet ir arī atbraukuši pirmo reizi. Esmu ievērojusi, ka Zvārtavā pabijušie vēlas te atgriezties,” secina I.Brants. Katram dalībniekam bija “mājas darbs” – sagatavot prezentāciju par savu radošo darbību, par savu augstskolu, katedru, studentiem un arī valsti, kurā dzīvo. Katru vakaru nepiespiestā atmosfērā, kolēģiem bija iespēja vairāk uzzināt citam par citu. Turklāt šoreiz bija pulcējušies mākslinieki, kas ir arī muzikāli, tāpēc dziedāja un spēlēja.
