Kaitēkļi savairojušies aukstā pavasara dēļ.
Kaitēkļi savairojušies aukstā pavasara dēļ
Veclaicenieši Rita un Kalju Melderi pie savas saimniecības “Vārpas” šovasar var vērot īpatnēju dabas parādību. Ievas ir apsēduši kāpuri – ievu tinēji, kā rezultātā kokiem ir noēstas lapas, bet stumbri un zari ietīti cietā, baltā plēvē.
R.Meldere stāsta, ka uzreiz pēc ievu noziedēšanas to zaros parādījās mazi tārpi. Pēc kāda laika tie ievām noēda visas lapas, bet koku stumbrus un zarus ietina baltā plēvē. “Tagad no attāluma ievas izskatās kā nosirmojušas – bez lapām un pelēcīgi baltas. Arī zālē šajā apvidū bija pilns ar tārpiem. Pašlaik viņiem laikam ir beidzies aktīvais barošanās laiks un sākusies iekūņošanās,” saka R.Meldere.
Saimniece šādu parādību iepriekšējos gados nav novērojusi. “Gaidīsim, līdz tārpi paši pazudīs. Apgrauztās ievas atrodas Ievas ezera krastā, tādēļ ar ķīmiskām vielām nedrīkstam tās apkarot. Turklāt mūsu saimniecība ietilpst dabas lieguma zonā, kas arī nosaka ierobežojumus. Pie mūsu mājām ir tāpat kā televīzijas rādītajā sižetā par Sanktpēterburgu, kur cilvēkus šogad piemeklējusi tāda pati nelaime. Pret tārpiem necīnāmies, tikai dažviet tiem uzlēju verdošu ūdeni.”
“Nav novērots, ka tārpi apsēstu arī citas kultūras, jo blakus ievām atrodas kartupeļu lauks,” saka Rita Meldere.
Valsts augu aizsardzības dienesta Vidusdaugavas reģiona Augu aizsardzības un karantīnas daļas inspektore Inita Sudraba skaidro, ka ievām postījumus nodarījis ievu tinējs. Tīklkode ir iedējusi ievās olas, no kurām izšķīlušies kāpuri, kas barojas ar ievu lapām un veido tinumus, kuros iekūņoties. Vasaras vidū no tiem izlidos tauriņi – tīklkodes, kas šogad jaunu paaudzi vairs neveidos. “Šī iemesla dēļ tos ir grūti apkarot ķīmiski. Pašlaik kāpuri paguvuši attīstīties jau tiktāl, ka nav nozīmes no tiem aizsargāties. Kāpuru kūniņas mēdz ēst putni un citi dabiskie ienaidnieki. Parasti tās izmitinās lielākos laukumos,” stāsta I.Sudraba.
Kaitēkļa savairošanos viņa skaidro ar auksto pavasari un dabīgo ienaidnieku trūkumu. “Domāju, ka nākamgad tinējam nevajadzētu tur parādīties. Iespējams, ka šovasar ievām lapas saplauks vēlreiz. Cilvēkiem ieteiktu neuztraukties, jo lielus postījumus ievu tinējs nenodara,” saka I.Sudraba.
