Sabiedriski nozīmīgu projektu līdzfinansēšanai Alūksnes novada pašvaldība no budžeta šogad atvēlējusi 6000 eiro. Martā domes komitejās un sēdē starp deputātiem notika asas diskusijas par to, kā šo finansējumu sadala, bet domes sēdē deputāti aizrunājās tik tālu, ka paši vairs nesaprata, kā jābalso.
Maksimālais finansējums, ko viens projekts varēja saņemt, ir 600 eiro. Tika iesniegti 17 projekti, pieprasot 8800 eiro. Tā kā visiem projektiem naudas nepietika, diskusiju bija daudz. Iesniegtos projektus izvērtēja pašvaldības darbinieku komisija, vadoties pēc saistošajiem noteikumiem “Par Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējuma piešķiršanu sabiedriski nozīmīgiem projektiem”.
Visiem nepietika
Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Kupča uzteica projektus, kas bija iesniegti izglītības sadaļā, un uzsvēra, ka to aktivitātes gādā par lietderīga laika pavadīšanu bērniem un sabiedrības izglītošanu.
Arī Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte atzinīgi izteicās par projektiem, piemēram, biedrības “Remis” aktivitātēm kinologiem, atjaunojot suņu treniņu laukuma elementus, par Ērmaņu muižas projektu, kur lūdz finansējumu mākslinieku honorāriem, lai organizētu etnodžeza koncertu sadarbībā ar spāņiem.
“Agrāk katrai nozarei bija iedalīta sava summa, ko projektos sadalīt, tagad ir kopīga summa visiem. Agrāk biedrību projektiem novads piešķīra ap 15 000 eiro, tagad krietni mazāk. Projektus iesniedza pa nozarēm, izvērtēja, bet, tā kā finansējuma ir maz, tad visu nozaru eksperti tikās arī kopīgi, diskutēja un izvirzīja atbalstāmos projektus – tiešām labākos. Visvairāk punktu ieguva biedrības “Ērmaņu muiža” projekts. Ikviena sabiedrības iniciatīva ir laba, bet diemžēl visiem nepietika. Ir projekti, kam piešķirts daļējs finansējums no prasītā,” skaidro S. Eglīte.
Īpašumu nodaļas vadītājs Ingus Berkulis norāda – visi trīs iesniegtie vides projekti saņēma augstāko punktu vērtējumu un visi bija atbalstāmi, bet, tā kā ir finanšu ierobežojums, tad atbalstam virzīja tikai vienu – Jaunannas projektu, jo tas vairāk vērsts uz sabiedrību.
Jāatbalsta sava novada cilvēki
Vairāki projekti starp deputātiem raisīja diskusijas, jo domas dalījās – kāds gribēja piešķirt visu vai daļēju finansējumu, kāds – nepiešķirt vispār. Piemēram, biedrībai “Sidraba pavediens” no prasītajiem 600 eiro piešķīra tikai 400 eiro ikgadējam Marienburgas sadancim.
Deputāte Maruta Kauliņa uzskata, ka jāraisa diskusija par to, kā nākamajos gados projektiem piešķir finansējumu, jo tagad pirmajiem projektiem piešķir maksimālās summas, pārējiem – kā sanāk. “Kāda ir mērķauditorija? Kāds ir sabiedrības ieguvums? Jāatbalsta sava novada cilvēki, pensionāri. Piemēram, ja vari nopirkt šķirnes suni, tad vari arī ziedot treniņu laukuma labiekārtošanai,” domā M. Kauliņa. Tam piekrīt arī deputāti Jana Zilkalne un Mārtiņš Augstkalnietis uzsverot, ka jāatbalsta sava novada cilvēki. “Citreiz pašvaldība celtniecības darbiem paredz noteiktu summu, bet pietrūkst un piešķir papildus. Kāpēc tagad, ja pietrūkst, nevar piešķirt papildus?” jautā J. Zilkalne.
Var arī radikāli mainīt
Deputāti viedokļus turpināja paust arī domes sēdē, kritizējot pašreizējo kārtību finansējuma piešķiršanā biedrību projektiem. “Šogad finansējums ir tikpat, cik pērn – 6000 eiro. Neapstrīdu izvērtēšanas komisijas kompetenci, bet gribētos redzēt vērtējuma punktu gradāciju, jo tagad netiek atbalstīti projekti, kas atbilst nolikumam – tiem vienīgais arguments ir, ka nav finansējuma. Tas nav pareizi,” saka L. Sīpols.
Domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis aicināja deputātus domes sēdē balsot un atbalstīt vai neatbalstīt domes komitejās pieņemtos lēmumus, nevis raisīt diskusijas. “Visi deputāti saņem pietiekoši lielas algas, lai pildītu savus pienākumus, nevis tikai atnākot uz domes vai komitejas sēdi un izlasot darba kārtību sāktu uzdot jautājumus! Arī es paļaujos uz to, kas komitejās izskatīts, pretējā gadījumā – kam tad mums tās komitejas ir vajadzīgas, ja visu skata domes sēdē? Neviens nesaka, ka projekti slikti, bet visiem diemžēl finansējuma nepietiek,” saka A. Dukulis un rosina deputātus iesniegt priekšlikumus, kā turpmāk mainīt finansējuma sadali biedrībām. “Par šo tēmu katru gadu ir “cepšanās”, un tā būs vienmēr, tāpēc izsakiet priekšlikumus – mēs varam šo kārtību radikāli mainīt!” pauž A. Dukulis.
Domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers norāda – jāievieš deputātu kvotas šā finansējuma sadalē, jo tad strīdu nebūšot.
Ar pašiem kaut kas nav kārtībā
Deputāte Līga Langrate secina – arī no pagastiem ir iesniegti prioritāri projekti, bet netiek atbalstīti, jo, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu pagastā un salīdzinot to ar pilsētu, pagastā tas vienmēr būs mazāks. “Projektu kvalitātes ziņā nekad nevarēs salīdzināt Ērmaņu muižas projektus ar pagastu cilvēku iesniegtajiem, kuri savā brīvajā laikā, bez papildu darba samaksas grib labiekārtot vidi, kurā dzīvo. Ja pašvaldībai šādiem mērķiem pietrūkst 2800 eiro, jo ir 6000 eiro, bet pieprasīti 8800 eiro, tad kaut kas ar mums pašiem nav kārtībā. Nav saprotami atteikumu iemesli,” saka L. Langrate. Arī deputāts Ainars Melders uzskata, ka vajag piešķirt papildu finansējumu.
L. Langrate rosināja Alūksnes novada pensionāru apvienībai piešķirt prasītos 157 eiro, bet priekšlikums neguva deputātu vairākuma atbalstu. Skatot jautājumu par biedrības “Liepna – manas mājas” projektu, kam uz domes sēdi bija sagatavots finansējuma atteikums, L. Langrate arī rosināja piešķirt prasītos 205 eiro. “Cilvēki vēlas savā brīvajā laikā labiekārtot pagasta centru – vajag šādu iniciatīvu atbalstīt!” sacīja L. Langrate. Šoreiz viņas ierosinājums guva 8 deputātu balsojumu “par”, 6 “pret”, domes sēdē nepiedalījās J. Zilkalne.
Nedisciplinēta situācija
Pēc šī balsojuma domes sēdē iestājās neizpratne, kā tālāk rīkoties, jo lēmuma projekts paredzēja Liepnas projektam finansējumu nepiešķirt vispār, bet deputātu vairākums to noraidīja. Dz. Adlers secina, ka deputāti nonākuši nedisciplinētā situācijā, un jautāja A. Dukulim, kā tālāk šajā jautājumā balsot. A. Dukulis uzskata, ka domes sēdē tomēr jāņem vērā komitejās nolemtais, kam gan iebilda M. Kauliņa un L. Sīpols, norādot, ka komitejās nepiedalās visi deputāti.
A. Melders pieprasīja juristu skaidrojumu šādai situācijai. Viņš uzskata, ka uz domes sēdi nemaz nevarēja likt deputātiem balsot par finanšu noraidījumu, jo deputāti projektus nevērtēja, un līdz ar šādu balsojumu deputāti ir izteikuši neuzticību projektu vērtēšanas komisijai, ko pati dome ar lēmumu iepriekš ir apstiprinājusi.
Apmainās aizrādījumiem
Juridiskās nodaļas vadītāja Aiva Egle atzīst – radītā situācija nav loģiski izskaidrojama. “Bija jāiesniedz lēmuma projekta grozījumi, par ko balsot, nevis papildlēmums, kā ir šajā situācijā. Ir jāmaina viss lēmuma projekts kopumā, jo jāmaina argumenti, lemjošā daļa. Negatīvs ir pārgājis uz pozitīvu – viss ir radikāli atšķirīgs! Turklāt tam jābūt domes lēmumam, nevis administrācijas darbinieku tehniski veiktām izmaiņām, tādēļ gala lēmums jāpieņem aprīļa domes sēdē,” skaidro A. Egle.
A. Dukulis aizrādīja L. Langratei, ka viņa savu deputāta priekšlikumu Liepnas projekta jautājumā iesniegusi ļoti vēlu – domes sēdes dienā pulksten 10.04. Uz to viņš savukārt no L. Langrates saņēma aizrādījumu, ka pats savu deputāta priekšlikumu citā jautājumā arī iesniedzis sēdes dienā pulksten 8.07, kas traucējis detalizēti to iepazīt.
Gala lēmums – aprīlī
Gala lēmuma par 205 eiro piešķiršanu biedrības “Liepna – manas mājas” projektam vēl nav – to deputāti pieņems aprīlī, jo marta domes sēdē pieņemtais lēmums tikai paredz mainīt sākotnēji sagatavoto lēmuma projekta tekstu.
Par finansējuma piešķiršanu Liepnas projektam domes sēdē nobalsoja V. Kaparšmite, M. Augstkalnietis, L. Sīpols, A. Melders, M. Kauliņa, V. Kalējs, M. Lazdekalns, L. Langrate un A. Fomins, bet pret piešķiršanu bija A. Dukulis, Dz. Adlers, A. Zelmenis, D. Mucenieks un J. Zeltiņš.
Projekts bērnu drošībai
Biedrības “Liepna – manas mājas” projekta vadītāja Sanita Bordāne laikrakstam atzīst – projekts paredz labiekārtot mazo bērnu rotaļu laukumu pie Liepnas vidusskolas.
“No likvidētās Liepnas internātpamatskolas esam pārveduši bērnu laukuma elementus, kas tagad izvietoti pie vidusskolas. Lai gādātu par bērnu drošību, iesniedzām projekta pieteikumu pašvaldībā, prasot līdzfinansējumu sētai un apstādījumiem – tūju iegādei. Sākotnēji iesniedzām tāmi, prasot 100 eiro līdzfinansējumu, bet no pašvaldības mums zvanīja un rosināja tāmi pārstrādāt, summu palielinot uz 205 eiro, ko arī izdarījām. Liepnenieši projekta īstenošanā iegulda savu laiku un darbu. Lai sētu padarītu vizuāli pievilcīgāku, iesaistīsimies arī Lielās talkas projektā vides uzlabošanai,” stāsta S. Bordāne. Viņa atzīst – Alūksnes novada pašvaldība parasti dažādiem mērķiem papildus piešķir lielas summas no budžeta, bet šajā gadījumā milzu diskusijas raisīja 205 eiro bērnu drošībai.
Projekti, kuri atzīti par sabiedriski nozīmīgiem un saņems Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējumu, kā arī projekti, kuri finansējumu saņems daļēji:
▶ biedrībai “Ērmaņu muiža” projektam “Baleāru salu skaņas Ērmaņu muižā” – 600 eiro;
▶ biedrībai “Remis” projektam “Suņu apmācības laukuma aprīkojuma – šķēršļu un inventāra papildināšana” – 600 eiro;
▶ biedrībai “C.Albula” projektam “Ledus būšana” – 600 eiro;
▶ nodibinājumam ,”Alūksnes un Apes novada fonds” projektam ,”Dizaina domāšana vides veidošanai” – 590 eiro;
▶ biedrībai “Latvijas nedzirdīgo savienība” projektam “Rūpes par veselību sākas ar veselīgu uzturu un sportu” – 598,19 eiro;
▶ biedrībai „Interešu centrs “Jaunanna”” projektam “Jaunannas Zaķusalas piedāvājuma attīstīšana un pastaigu takas “Bebru valstībā” atjaunošana” – 600 eiro;
▶ daļēju līdzfinansējumu biedrībai “Latviskais mantojums” projektam “Maliena – jaunatrastā, neparastā” – 527,79 eiro;
▶ daļēju līdzfinansējumu biedrībai “Ernsta Glika mantojuma biedrība” projektam “Alūksne – Ernsta Glika dzīves un darbības centrs” – 467,56 eiro;
▶ daļēju līdzfinansējumu biedrībai “Alūksnes pilsētas pensionāru biedrība “Sudrabs”” projektam „Radam un Rādām” – 480 eiro;
▶ daļēju līdzfinansējumu biedrībai “Kultūras un izglītības centrs “Stili”” projektam “Alūksnes novadam – 10” – 500 eiro;
▶ daļēju līdzfinansējumu biedrībai “Sidraba pavediens” projektam “Aktīva dzīvesveida un kolektīvo deju popularizējošs ikgadējais pasākums “Tikšanās Marienburgā – mazliet, mazliet savādāk ieskaties šai pasaulē, ik mirklis ir tā vērts”” – 400 eiro.
