Pie sava vārda Veclaicenes pamatskolas vēstures skolotājs Ēvalds Vanags ticis, pateicoties kādam radiniekam. Tas, pēc skolotāja teiktā, bijis labs un kārtīgs cilvēks, ko visi cienījuši, tāpēc, kad Ēvalds nācis pasaulē, vecāki nosprieduši: lai dēls izaugtu par tādu pašu vīru, viņi tam dos tādu pašu vārdu kā pieminētajam radiniekam. Jautāts, vai vecāku sapnis īstenojies, Ē.Vanags parausta plecus. „Cenšos cītīgi strādāt un darīt visu tā, lai nenonāktu konfliktā ar sirdsapziņu. Bet to, vai esmu kļuvis par labu un kārtīgu cilvēku, drīzāk būtu jājautā citiem,” viņš saka.
Lai gan daudz vārdabrāļu skolotājs nepazīst, viņš norāda, ka šis vārds izplatīts arī citviet Eiropā. Reiz uz Veclaiceni atbraucis kāds norvēģis, kuram bijis tieši tāds pats vārds. Tāpat esot dzirdējis, ka arī vāciešu vidū daži vecāki saviem dēliem izvēlējušies vārdu Ēvalds. Vārda starptautiskās izplatības dēļ, Ē.Vanags smejas, ka savā ziņā jūtas kā daļa no Eiropas. Tiesa, starp Latvijā pazīstamo Ēvalda vārda īpašniekiem ir tikai viens, ar kuru viņam ir ciešāka saskarsme. Lai gan šim cilvēkam vārds rakstāms ar īso „E”, viņi jūtoties kā vārdabrāļi, kuriem esot kāds kopīgs vaļasprieks – makšķerēšana.
Bez makšķerēšanas Ē.Vanags aizraujas ar kolekcionēšanu. Dažādu valstu naudas zīmes, markas, atklātnes, nozīmītes, pildspalvas – tik plašs ir gadiem veidoto kolekciju priekšmetu klāsts. Gadoties, ka vārdadienas gaviļnieks tiek sumināts, saņemot dāvanā kādu jaunu eksponātu. Arī šogad viņš saņēmis jaunu pildspalvu, lai gan atzīst, ka ar dāvanām vairāk saistās dzimšanas dienu svinēšana, nevis vārdadienas. Tajās vairāk tiekot saņemti mutiski apsveikumi no kolēģu un skolēnu puses.
Ē.Vanags atklāj, ka šis gads bijis īpašs ar to, ka pirmo reizi saņemts uz e-pastu atsūtīts apsveikums, kas cienījamā vecumā esošajam skolotājam nav nemaz tik parasta lieta. Tiesa, labākā dāvana, ko var saņemt vārdadienā, esot labi vārdi un smaids.
