Vēršam Jūsu uzmanību, ka informācija, kas pausta laikraksta “Alūksnes un Malienas Ziņas” 10. maija rakstā “Grib palikt Alūksnes novadā” satur maldīgu un neprecīzu informāciju. Konkrēti, minētais apgalvojums – “Rīgā VARAM 10. aprīlī prezentēja karti, kur vispār netika minēti kritēriji, pēc kādiem veikta apvienošana, jo tādu vēl nebija” nav patiess.
Atgādinām un precizējam, ka 2019. gada 10. aprīlī, trešdienā, pulksten 12.00 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) notika pašvaldību reformas prezentācijas pasākums, kura laikā ministrs Juris Pūce iepazīstināja klātesošos ar izstrādātajiem pašvaldību izveides kritērijiem un uz to pamata tapušo administratīvi teritoriālā iedalījuma karti. Prezentācijas pasākumam bija iespēja sekot līdzi tiešraidē, arī šodien to iespējams noskatīties ministrijas mājaslapas arhīvā un vēlreiz pārliecināties un iepazīties ar klātesošo prezentācijām, tostarp, ministra Jura Pūces prezentētajiem izvēles kritērijiem.
Aicinām iepazīties ar administratīvi teritoriālās reformas izveides kritērijiem: tie ir publicēti gan izdales materiālā, kas tika izsniegts visiem 10. aprīļa prezentācijas apmeklētājiem un izsūtīts elektroniski masu medijiem, kā arī publicēti VARAM mājas lapā.
Sabiedriskai apspriešanai izvirzāmais Latvijas teritoriālā iedalījuma modelis
Izveides kritēriji:
1) novada teritorija ir ģeogrāfiski vienota;
2) novada teritorijā ir reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs, izņemot Pierīgu;
3) Pierīga ir Rīgai piegulošās novada teritorijas un tajās ir ne mazāk par 15 000 pastāvīgo iedzīvotāju;
4) novada pašvaldība patstāvīgi nodrošina likumā noteikto autonomo funkciju izpildi, izņemot gadījumus, ja citos likumos noteikts citādāk;
5) novadā ir iespējama ilgtspējīga teritorijas ekonomiskā attīstība un spēja pašvaldībai piesaistīt nozīmīgas investīcijas;
6) novadā ir vismaz viena perspektīva vidusskola;
7) novadā ir iespējams izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu tīklu, sabiedriskā transporta un ceļu tīklu, kā arī komunālās saimniecības tīklu;
8) novada ceļu infrastruktūra ir piemērota nokļūšanai līdz novada administratīvajam centram.
Teritoriju veidi iedalās divos administratīvo teritoriju pamatveidos:
1. Republikas pilsētas – galvaspilsēta Rīga un Jūrmala;
2. Novadi, kurus iedala:
· novada pilsētās;
· novada pagastos.
Vietējo pašvaldību apvienošanas mērķis ir izveidot pašvaldības par ilgtspējīgākām un ekonomiski spēcīgākām vienībām, kas spēj iedzīvotājiem nodrošināt likumā minēto pašvaldību autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā par samērīgām izmaksām.
Šobrīd nevienlīdzība pašvaldību starpā ir ļoti liela, un reforma nepieciešama visu Latvijas iedzīvotāju interesēs:
· Administratīvās izmaksas vien pašvaldībās svārstās no 50 – 200 eiro uz vienu iedzīvotāju (tikai 28 pašvaldībās tās ir mazāk nekā 7% no pašvaldības budžeta).
· No pašvaldību izlīdzināšanas fonda dotācijas saņem 104 no 119 pašvaldībām.
· Tikai 57 pašvaldības spēj nodrošināt ar darbavietām vairāk nekā 40% tās darbspējas vecuma iedzīvotāju.
· Vien 46 pašvaldībām ir iespēja veikt investīcijas 1 milj. eiro apmērā, kas nozīmē, ka ir grūti runāt par pašvaldības attīstīšanos un infrastruktūras attīstīšanu.
· Tikai 62 pašvaldībās notiek biznesa ideju konkursi vai tās spēj piedāvāt grantus uzņēmējdarbībai. Lai izveidotu vidusskolu ar vismaz divām paralēlklasēm, pietiekams skolēnu skaits šobrīd ir vien 38 pašvaldību vidusskolās.
Saeima 21. martā vienbalsīgi pieņēma lēmumu par šīs reformas turpināšanu. Ministrijas piedāvātā administratīvi teritoriālā modeļa analīzei ir piesaistīti arī ārējie eksperti – SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta” un Latvijas Universitātes Biznesa, ekonomikas un vadības fakultāte. Ārējie eksperti turpinās sniegt savu redzējumu par ministrijas piedāvājumu un arī priekšlikumus vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālajam iedalījumam, balstoties uz saviem pētījumiem.
Atgādinām, ka piedāvātais Latvijas teritoriālā iedalījuma modelis ir iekļauts Informatīvajā ziņojumā “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli”. Ministru kabinetā to izskatīs 14. maijā. Tālāk notiks konsultācijas ar pašvaldībām par jaunām novada robežām un kampaņas ietvaros – iedzīvotāju informēšana.
Informācija par šiem pasākumiem tiks nosūtīta pašvaldībām un publicēta VARAM informācijas kanālos.
Valdības deklarācijā norādīts, ka pašvaldību reforma Latvijā tiks īstenota līdz 2021. gadam.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļa
