Mežu īpašnieki līdz 17.aprīlim var iesniegt projektus, lai saņemtu Eiropas Savienības (ES) finansējumu savu īpašumu atjaunošanai un sakārtošanai. Alūksnes rajonā par šo iespēju interesējas daudzi, šobrīd projektus izstrādā 10 mežu īpašnieki.
“Mežus ir stādījušas un veidojušas iepriekšējās paaudzēs. Kas paliks nākamajām paaudzēm, tas ir atkarīgs no tā, kā mēs strādājam. Par laimi, nav jāuztraucas, ka nocērt vairāk nekā atjauno. Tomēr pašreizējā smagajā ekonomiskajā situācijā nav mazsvarīgi saņemt finansiālu atbalstu mežaudžu atjaunošanai un sakārtošanai,” uzskata Ziemeļaustrumu virsmežniecības virsmežzinis Andis Krēsliņš.
Varēs uzlabot meža vērtību
Konsultāciju pakalpojuma centra Alūksnes nodaļas vadītājs Gvido Reismanis atzīst, ka ar ES atbalstu nopelnīt nevar. Taču tas ir ieguldījums nākotnē. Piemēram, pasākumā “Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana” var saņemt līdz 105 latiem hektāra jaunaudzes kopšanai, līdz 420 latiem mazvērtīgu mežaudžu nomaiņai, kā arī augsnes sagatavošanai stādīšanai, stādāmā materiāla iegādei, stādīšanai un kopšanai mežaudzes ierīkošanas gadā. Iespējams arī iegādāties jaunus instrumentus un aprīkojumu, kas paredzēts šiem un citiem darbiem, bet šo atbalstu var saņemt tikai tie, kuri paredz paši kopt jaunaudzes vai arī veikt mazvērtīgu jaunaudžu nomaiņu vismaz 3 hektāru platībā. “Ikviens meža īpašnieks tiek gaidīts, ja nepieciešama bezmaksas konsultācija un palīdzība projekta izstrādē. Katrā situācijā var būt dažādas iespējas un risinājumi,” norāda G.Reismanis. Viņš spriež, ka lielākas izredzes ir saņemt finansējumu jaunaudžu kopšanai, nevis lauksaimniecības zemju apmežošanai. Tomēr svarīgākā ir vēlme izmantot visus līdzekļus, ko nodrošina Eiropas Savienība.
Vairāk atjauno dabīgā ceļā
Alūksnes rajona privātajos mežos pagājušajā gadā obligāti atjaunojami bija 2245 hektāri meža, atjaunoja apmēram 1500 hektārus, bet nocirsts mežs tika apmēram 1000 hektāru platībā. ”Privātajos mežos vairāk cērt un vairāk arī atjauno. Valsts mežos atjaunošana tiek veikta galvenokārt mākslīgi, bet privātajos mežos dominē dabīgā atjaunošanās. Visvairāk tiek atjaunoti bērzi – apmēram trešā daļa no visām koku sugām. Lai gan ir atļauts atjaunot platības arī ar baltalksni, šo koku jaunaudzēs ir ļoti maz. Var redzēt, ka stāda un atjauno tos kokus, kam perspektīvā būs vērtīgāka koksne,” komentē A.Krēsliņš.
Pārkāpj meža atjaunošanas noteikumus
Viņš uzsver, ka nav vairs jūtama mežu īpašnieku tendence domāt tikai par peļņu, izcērtot mežus. Tomēr pērn tieši par pārkāpumiem mežu atjaunošanā ir visvairāk protokolu. Pavisam par pārkāpumiem ir sastādīti 208 protokoli, no kuriem 151 ir par pārkāpumiem mežu atjaunošanā. Alūksnes rajonā visvairāk pārkāpumu atklāts Mālupes mežniecības teritorijā – 25, turklāt 17 par mežu atjaunošanu. Apmēram puse pārkāpēju ir administratīvi sodīti, bet otrai pusei pārkāpēju lietas ir izbeigtas. Ja atjaunojamo platību nekopj, tad to nevar atzīt par atjaunotu. Dabīgi atjaunojušos mežaudzi izkopjot, administratīvo lietu var izbeigt. Tad īpašnieks tiek brīdināts, bet viņam neuzliek naudas sodu. „Mūsu mērķis nav sodīt, bet panākt, lai mežs tiktu atjaunots,” uzsver A.Krēsliņš. Viņš atzīst, ka izbeigtajās lietās liela daļa vainīgo būtu pelnījuši sodu.
