Turpmāk neslēgs jaunus un nepagarinās esošos ilgtermiņa mežizstrādes līgumus.
Turpmāk neslēgs jaunus un nepagarinās esošos ilgtermiņa mežizstrādes līgumus.
Šādu lēmumu pieņēmis Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, uzskatot, ka deviņdesmito gadu sākumā parakstīti valstij neizdevīgi ilgtermiņa mežizstrādes līgumi, kas līguma īpašniekiem līdz šim ļāvuši brīvi saimniekot valsts mežos un gūt ievērojamu peļņu. Valstij tas nav izdevīgi, jo no šādā veidā iegūtās koksnes tā gūst niecīgus ieņēmumus.
Pirmajā pusgadā valsts mežā izaugušās koksnes vidējā cena, pārdodot to apaļkoksnes sortimentā, bija 27, 13 lati par kubikmetru, bet, pārdodot augošu koksni, – tikai 12,22 lati par kubikmetru. Tas liecina, ka darbībai ar apaļkoksni jābūt “caurspīdīgākai”, lai nodrošinātu tirgū godīgu konkurenci, kas ilgtermiņa mežizstrādes līgumu turētājiem nav izdevīgi, jo vairs nevarēs valsts mežā izaugušo koksni iegūt par “sviestmaizi”.
Paredzama ilgtermiņa mežizstrādes līgumu turētāju pretestība, izmantojot dažādas metodes.
