Valsts mežu dienests nolēmis veikt reformu, ievērojami samazinot darbinieku skaitu. Dienesta ģenerāldirektors Otto Žvagiņš ir nobažījies, ka mazā atalgojuma dēļ darbu nozarē pamet labākie speciālisti.
Valsts mežu dienests nolēmis veikt reformu, ievērojami samazinot darbinieku skaitu. Dienesta ģenerāldirektors Otto Žvagiņš ir nobažījies, ka mazā atalgojuma dēļ darbu nozarē pamet labākie speciālisti.
“Ir jūtams finanšu līdzekļu trūkums. Likumdošanas normas un Ministru kabineta noteikumi prasa veikt līdzšinējās funkcijas, tāpēc nav iespējams samazināt darbinieku skaitu. Pat mežu uguns apsardzība paliek mūsu pārraudzībā, nevis pāriet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam. Pašlaik ir neskaidrs, kā iespējams veikt reformu,” stāsta Alūksnes virsmežniecības virsmežzinis Andis Krēsliņš
Valsts mežu dienestā ir izveidotas piecas darba grupas, katrai ir uzdevums pētīt iespējamos ieguvumus un zaudējumus. Tās izstrādā variantus, kā apvienot mežniecības un ekonomēt. Paredzams, ka secinājumus apkopos šogad.
A.Krēsliņš strādā darba grupā, kas noskaidro, cik slodzes un strādājošo ir nepieciešams, lai minimālā apjomā īstenotu visas dienestam noteiktās funkcijas. “Mežsargu skaita samazināšana radītu problēmas mežu apsaimniekošanā. Pērn mežu atjaunošanā situācija uzlabojās, toties katastrofāli daudz ir valsts mežu zagšanas. Ja būs vēl mazāk uzraugu, situācija pasliktināsies,” spriež virsmežzinis. Viņš nepiekrīt atzinumam, ka mežsargs strādā tikai 70 līdz 80 procentus darba laika. Ja grib izpildīt visu, ko no viņa prasa, tad mežsargam ar astoņu stundu darba dienu nepietiek.
Viens risinājums ir samazināt darbinieku skaitu, lai palikušajiem palielinātu algu. A.Krēsliņš atzīst, ka ir jāmeklē iekšējās rezerves. Tomēr jāsaprot, ka meži Latvijā ir vienīgais atjaunojamais resurss. Ieņēmumi no mežiem veido gandrīz pusi no Latvijas eksporta produkcijas apjoma, tāpēc nevar tos atstāt bez uzraudzības. “Finansējuma palielināšanai no budžeta būt lielāks efekts, jo valstij pieder 50 procenti mežu. Ieņēmumi no tiem ir labi,” uzskata A.Krēsliņš. Viņš atgādina, ka lieli Eiropas Savienības finanšu līdzekļi izlietoti pētījumiem, kādai ir jābūt mežsarga slodzei. Tas ņemts vērā, nosakot mežsargu skaitu.
