Liepnas pagasta padomes deputāti atbalsta kolēģu rezolūciju, kur kritizēta administratīvi teritoriālās reformas iecere veidot 102 pašvaldības.
Liepnas pagasta padomes deputāti atbalsta kolēģu rezolūciju, kur kritizēta administratīvi teritoriālās reformas iecere veidot 102 pašvaldības. Viņi atzīst, ka reformas koncepcija tiek pamatota ar sagrozītiem faktiem, nevis ekonomiskiem aprēķiniem.
“Rudenī lauku ceļi ir izdangāti, tāpēc cilvēkiem grūti nokļūt līdz centram – Alūksnei. Un ir skaidrs, ka situācija nemainīsies līdz 2004.gadam, kad paredzēts veidot lielākas pašvaldību teritorijas. Tajās attīstīsies novadu centri, bet mēs būsim nomalē,” uzskata Liepnas pagasta padomes priekšsēdētājs Laimonis Sīpols.
Rezolūcijā pausts aicinājums Ministru kabinetam izpildīt reformas priekšnosacījumus: sakārtot un attīstīt lauku autoceļus, kā arī izveidot pašvaldībām vienotu informācijas sistēmu, pilnveidot izglītības iestāžu tīklu un nodrošināt tam finansējumu. L.Sīpols secina, ka pašlaik reforma iecerēta “uz iedzīvotāju maka rēķina”. Pēc apvienošanās pašvaldībām naudas nebūs vairāk, bet mazāk. “Iedzīvotāju skaits samazinās. Tagad vēl ir noteiktais audzēkņu skaits pamatskolas klasēs, bet drīz var būt tāpat kā Kalncempjos, kur skola ir likvidēta. Ja jauniem cilvēkiem nebūs darbavietu un bērniem izglītības iestāžu, viņi aizies uz pilsētām,” prognozē priekšsēdētājs.
“Latvijai izvirza globālus mērķus (Eiropas Savienība un NATO), bet lauku ļaudis ir pabērna lomā,” teikts rezolūcijā. L.Sīpols šaubās, vai Eiropai būs vajadzīga 30 līdz 40 kilometru neapdzīvota teritorija gar robežu. Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju visos valsts reģionos pēdējos četros gados arvien vairāk atpaliek no Eiropas Savienības vidējā. Tātad pašvaldību finansējums ir nepietiekams. Valstij ir jārod papildu līdzekļi un mehānismi, kas veicinātu lauku pašvaldību attīstību. “Nepiekrītam reformai, bet vēlamies sadarboties. Tā noskaidrosim, kuriem pagastiem ir vēlams apvienoties un kuri var pastāvēt atsevišķi,” uzsver L.Sīpols. Viņš domā, ka ar lauku iedzīvotājiem nerēķinās, jo lielākā daļa vēlētāju ir pilsētās. Tomēr pagastu pašvaldību vadītāji valdībai aizrāda, ka reforma nav veicama bez izmaiņām Vēlēšanu likumā. Turklāt jārīko referendums par administratīvi teritoriālo reformu pagastos.
