Alūksnes rajona padomes jūlija sēdē pieņēma lēmumu lūgt Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un uzraudzības Padomei atļaut ņemt aizņēmumu Valsts kasē Liepnas internātpamatskolas katlumājas rekonstrukcijai.
Alūksnes rajona padomes jūlija sēdē pieņēma lēmumu lūgt Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un uzraudzības Padomei atļaut ņemt aizņēmumu Valsts kasē Liepnas internātpamatskolas katlumājas rekonstrukcijai.
Izglītības iestādes katlumāja ir avārijas stāvoklī un to nepieciešams pārveidot. Vajag nomainīt arī vienu siltumtrasi, pretējā gadījumā būs siltuma zudumi un ēkas netiks pienācīgi apsildītas. “SIA “Cita būve” ir sagatavojusi skolas apkures katlu nomaiņas tāmi. Tā paredz, ka 28 000 latu nepieciešami katlumājas rekonstrukcijai un 11 000 latu, lai nodrošinātu ar siltumenerģiju dzīvojamo māju, kurā mitinās skolas pedagogi. 6000 latu rajona padome internātpamatskolai ir piešķīrusi no 2004.gada budžeta neparedzētiem gadījumiem, tāpēc aizdevuma summa ir 33 602 lati,” skaidro Alūksnes rajona padomes Attīstības un finanšu nodaļas vadītāja vietniece budžeta jautājumos Laima Bebre.
Rajona padomē ir saņemts piedāvājums no SIA “Latvijas propāna gāze”. Firma izsaka viedokli, ka vecā katlumāja un garā siltumtrase skolai nav vajadzīga, jo ir neekonomiska. Viņi piedāvā izveidot divas katlumājas – vienu skolai un otru – pie dzīvojamās mājas, kurā mitinās skolas pedagogi, un apkurināt skolu ar gāzi.
“Te rodas pretruna. Liepnas internātpamatskola ir Alūksnes rajona padomes apgādībā, bet dzīvojamā māja un iedzīvotāju nodrošināšana ar siltumenerģiju nav rajona padomes pienākums. Šis piedāvājums vēl ļoti rūpīgi jāizvērtē, jo tajā ir daudz neskaidrību,” saka Alūksnes rajona padomes priekšsēdētājs Jānis Ceļmillers.
Liepnas internātpamatskolas direktore Elīna Knausa ir pārliecināta, ka līdz oktobrim nevar paspēt rekonstruēt katlumāju. Viņa problēmas risinājumu saskata esošās katlumājas remontēšanā.
“Mūsu skolas katlumāja ir celta sen, tādēļ tai vajag specifiskas detaļas. Esmu apņēmusies uzmeklēt līdzīgas katlumājas citviet Latvijā un meklēt vajadzīgās detaļas, lai varētu pārmūrēt trīs krāsnis.
Apkurināt skolu ar gāzi izmaksātu pārāk dārgi. Mums izdevīgākais apkures variants būtu, ja par kurināmo izmantotu malku un ogles – pusi uz pusi. Turklāt ir bail skolā ierīkot gāzes apkuri, jo skolas audzēkņu rīcība nav prognozējama,” saka E.Knausa.
Viņa uzsver, ka nedrīkst skolotāju mājas apkurināšanu atdalīt no pārējās sistēmas. “Pieļauju, ka tad katra dzīvokļa īpašnieks būvēs atsevišķu krāsni, tas būs ļoti nedroši. Nav godīgi, ka pedagogiem, kas savu dzīvi un veselību veltījuši šai skolai, apkures sezonā dzīvokļos ir jāsalst,” akcentē E.Knausa.
L.Bebre apgalvo, ka lēmums par aizdevuma lūgšanu rajona padomei bija jāpieņem, lai varētu sākt kārtot dokumentāciju kredīta saņemšanai.
“Protams, ja radīsies kāds cits risinājums līdzekļu saņemšanai vai šo problēmu risināt palīdzēs Izglītības un zinātnes ministrija, rajona padome varēs mainīt apstiprināto lēmumu par aizdevuma lūgšanu,” norāda L.Bebre.
