Alūksnes novada pašvaldība turpina aktivitātes, lai īstenotu iecerēto deinstitucionalizācijas (DI) projektu. Tas paredz nodrošināt sociālo aprūpi un rehabilitāciju savā pašvaldībā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, savukārt pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem – dzīvot patstāvīgi un strādāt sev piemērotu darbu.
Aktuālākā informācija par infrastruktūras risinājumiem DI īstenošanai Alūksnes novadā tika sniegta maija kultūras, izglītības un sociālo jautājumu komitejas sēdē. Laikrakstā jau esam rakstījuši, ka DI projekta ieviešanai Alūksnē pielāgos divas ēkas – Lielā Ezera ielā 11 un Uzvaras ielā 1.
Kamīnu saglabās
SIA “SCO centrs” projektētāja Signe Krastiņa norāda – šobrīd izstrādā projektu ēkai Lielā Ezera ielā 11. “Ēku pielāgosim jaunajai funkcijai, maksimāli saglabājot ēkas esošo infrastruktūru. Pirmajā stāvā pa vienai būs vienvietīga, divvietīga un trīsvietīga istabiņa, atpūtas telpa, virtuve, sanitārie mezgli un tehniskās telpas. Pirmajā stāvā visas telpas būs pieejamas cilvēkiem ratiņkrēslos. Atpūtas telpā tiek saglabāts kamīns.
Savukārt ēkas otrā stāva telpas nebūs pieejamas cilvēkiem ratiņkrēslos. Tur atradīsies divas vienvietīgas, četras divvietīgas istabiņas, sanitārie mezgli, virtuve ar ēdamistabu un atpūtas zonu.
Ņemot vērā, ka ēka Lielā Ezera ielā 11 ir vietējas nozīmes kultūrvēstures piemineklis, tai veikta mākslinieciski arhitektoniskā izpēte. Ēkai mainīs jumta segumu, atjaunojot vēsturisko segumu – cinkotu skārdu. Tiks atjaunoti jumta aksesuāri – notekas, kā arī tornīši. Ēkai mainīs divus logus, kas ir bojāti,” stāsta S. Krastiņa.
Izbūvēs liftu
Daudz apjomīgākus darbus veiks ēkā Uzvaras ielā 1, par ko stāstīja SIA “SCO centrs” projektētāja Zane Udrovska. Arī šajā gadījumā projekts vēl top. Ēkas pagrabstāvā ierīkos siltummezglu – turpmāk ēka būs pieslēgta pilsētas siltumapgādei. Mainīs logus, kas šobrīd nav atverami, un ēkas jumtu, fasādes uzlabojumi gan nav plānoti.
“Vietā, kur šobrīd ir galvenā ieeja ēkā, izbūvēs liftu – ieeja būs no Kanaviņu ielas puses. Pagrabstāvā atradīsies nodarbību telpa, saimniecības telpas, telpa veļas mazgāšanai. Pirmajā stāvā – dienas aprūpes centrs pieaugušajiem, darbnīcas, sociālās rehabilitācijas centrs pieaugušajiem, arhīva telpa un telpa personālam, virtuve, ģērbtuve, sanitārais mezgls, dežuranta telpa, bet ar atsevišķu ieeju – bērnu dienas aprūpes centrs un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma telpas bērniem.
Savukārt otrajā stāvā būs pašvaldības Sociālo lietu pārvaldes darbinieku kabineti, kā arī psihologa kabinets un apspriežu telpa,” stāsta Z. Udrovska.
Izmaksas vēl nezina
Kopējo izmaksu apmērs abiem projektiem vēl nav zināms, bet paredzams, ka ēkai Lielā Ezera ielā 11 visdārgāk izmaksās jumta seguma maiņa, bet darbus Uzvaras ielā 1 dalīs kārtās, otrajai atstājot pagrabstāva un otrā stāva telpu pārbūvi.
Alūksnes novada pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova vērš uzmanību, ka šobrīd valstī ir mainīta kārtība, kā pašvaldības var saņemt aizņēmumus Valsts kasē. “Jebkura projekta īstenošanai mums ir jāstāv rindā. Arī šo projektu iesniegsim aizņēmuma saņemšanai. Piemēram, lai saņemtu Valsts kases aizņēmumu iecerētā Alūksnes veselības veicināšanas pakalpojumu centra būvniecībai, Valsts kases rindā esam starp 50. un 60. vietu,” saka J. Čugunova.
Jāmeklē savā budžetā
Pašvaldības Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja Arita Prižavoite papildina – vispirms izsludinās iepirkumu un tikai tad varēs stāties Valsts kasē rindā uz aizņēmumu. “Šobrīd Latvijā visas pašvaldības ir sarežģītā situācijā. Tagad valstī ir noteikts, ka divus gadus projektos neattiecināmo izmaksu segšanai pašvaldībām ir jāmeklē savs finansējums, jo aizņēmumu Valsts kase izsniegs tikai attiecināmajām izmaksām. Mēs gribam sakārtot Sociālo lietu pārvaldes telpas, tādēļ arī šajā projektā būs neattiecināmās izmaksas – to būs jāatrod savā budžetā,” saka A. Prižavoite.
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis norāda – maijā valdība solījusi izziņot, kādi noteikumi būs 2020. gadā Valsts kases aizņēmumu saņemšanai. “Šobrīd arī visiem Eiropas projektiem ir “dzīvā rinda” uz aizņēmumiem. Ja valdība neradīs nekādu risinājumu, tad arī Eiropas projektu īstenošana būs apdraudēta,” saka A. Dukulis.
Kas ir deinstitucionalizācija?
Labklājības ministrija kopā ar Latvijas plānošanas reģioniem un pašvaldībām visā Latvijā īsteno projektu, kura ietvaros ar ES fondu finansējuma atbalstu pašvaldības varēs radīt plašu pakalpojumu klāstu, lai bērni, kuri šobrīd dzīvo sociālās aprūpes centros, varētu augt ģimeniskā vidē, un bērni ar funkcionāliem traucējumiem varētu saņemt sociālo aprūpi un rehabilitāciju savā pašvaldībā. Savukārt pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem, atbilstoši savām iespējām un ar speciālistu atbalstu, varēs izvēlēties dzīvot patstāvīgi un strādāt sev piemērotu darbu. Tādējādi projekta ietvaros Latvijā notiks deinstitucionalizācija – lielie institucionālās aprūpes centri tiks aizstāti ar sabiedrībā balstītiem sociālajiem pakalpojumiem un ģimeniskai videi pietuvinātiem pakalpojumiem.
Apes novads atsakās
14. maijā notika Vidzemes plānošanas reģiona DI vadības grupas sanāksme, kuras laikā vadības grupa tika informēta, ka Apes novads atteicies veidot infrastruktūru DI projektā. Vadības grupa vienojās par Apes novadam paredzēto finanšu pārdali starp Smiltenes un Alūksnes pašvaldībām, jo indikatīvi tās būs pašvaldības, uz kurām pakalpojumu saņemt dosies Apes novada iedzīvotāji.
