Nereti kokos ieraugām interesantu, taču retu parādību – vējslotas vai raganu slotas. Tās ir iegareni vai lodveida sazarojumi koku vainagos, kas var sasniegt vairāku metru diametru. Tie atgādina putnu ligzdu, taču tas tā nav.
Nereti kokos ieraugām interesantu, taču retu parādību – vējslotas vai raganu slotas. Tās ir iegareni vai lodveida sazarojumi koku vainagos, kas var sasniegt vairāku metru diametru. Tie atgādina putnu ligzdu, taču tas tā nav.
Dendrologi skujkoku vējslotas, kam nav patogēna izcelsme, dēvē par raganu slotām. Vējslotu izcelsme ir skaidrota tautas ticējumos, kur to izcelšanās ir saistīta ar bišu spietiem. Rīkstnieki ir novērojuši, ka vējslotas rodas kokos, kas aug uz āderēm vai to krustojumos. Bišu spieti arī mēdz veidoties tieši šādos kokos. Vējslotām tiek piedēvēts maģisks spēks, bet vējslotu zarus lieto kā talismanu, lai izsargātos no dažādām nelaimēm. Vējslotas var atrast skuju kokos – priedēs un eglēs, lapu kokos – bērzos, alkšņos, ķiršos un ceriņos. Diemžēl lapu kokos šī parādība jāuzskata par diezgan bīstamu slimību.
Tautas ticējumos teikts, ka vējslotas aug tur, kur bites piemetušās un savus bērnus laiž; kas vējslotas zarus nēsā, tam nekā nevar padarīt ne dzīvē, ne karā, ne tiesā. Viena no pirmajām parastās egles dekoratīvajām formām “Tabulaeformis” radusies no vējslotas. To atrada un sāka vairot Francijā 1865.gadā. Liela uzmanība vējslotām ir pievērsta Kanādā un ASV. Vairākums jauno priežu un egļu dekoratīvo formu ASV iegūts tieši no vējslotu čiekuru sēklām izaudzētajiem stādiem.
Dažādas vējslotas eglēs un priedēs Latvijā sastopamas visos novados. Savulaik Svētupes krastā augusi priede – vējslota, zem kuras – mazas vējslotiņas. Tās pārvestas uz Latvijas botānisko dārzu, taču nav izdzīvojušas. Viena no skaistākajām vējslotām ir Ventspils rajonā – Vēdes egle. Tai ir izcili skaista kolonveida egles forma. Netālu no Talsiem piecdesmitajos gados tika atrasta lodveida egle, kurā cēlusies no sēklu mutācijas. Tā nosaukta tās atradēja novadpētnieka Kristapa Granta vārdā. Lapu koku vējslotas galvenokārt izraisa parazītiskās sēnes. Latvijā tādas ir bērzu, ķiršu, alkšņu un citu koku zaros. Bojāto zaru lapas klāj mīksts, samtains apsarmojums, kurā ir sēnes sporas veidojošie orgāni. Mēdz būt arī rūsas sēnes, no kurām rodas vējslotas uz balteglēm Kaukāzā un Vidusāzijā. Latvijā sēnes kā skuju koku vējslotu izraisītājas nav zināmas.
Bieži vējslotas redzamas bērzos, taču tā ir slimība. Bīstamo ceriņu šķirņu vējslotu, kuras dēļ krūms iet bojā, izraisa mikoplazma. Polijā mikoplazma ir iznīcinājusi lielāko daļu no Lemāna ceriņu šķirņu kolekcijas. Amerikāņi pētījumos noskaidrojuši, ka, izsējot no skujkoku vējslotām iegūtās sēklas, var iegūt stādus dažāda izmēra – no punduriem līdz normāla augstuma kokiem. Speciālisti uzskata, ka vējslotas čiekuru sēklas ir zelta ādere. Šie čiekuri ir īsts dabas retums, bet tajos esošajām sēklām ir arī praktiska nozīme jaunu koku formu iegūšanai.
