Einara Repšes valdība ir demisionējusi. Šī nedēļa var būt izšķiroša jaunās valdības veidošanā vai pretēji – parlamentārās krīzes padziļināšanas procesā.
Einara Repšes valdība ir demisionējusi. Šī nedēļa var būt izšķiroša jaunās valdības veidošanā vai pretēji – parlamentārās krīzes padziļināšanas procesā.
Vēl pagājušajā trešdienā premjers solīja, ka nodrošinās stabilu valdības darbu, tomēr līdz ceturtdienas vakaram apņemšanās bija zudusi. Vēl ceturtdienas pusdienlaikā nekas neliecināja, ka E.Repše brīvprātīgi noliks savas valdības pilnvaras. Domāju, ka daudzi, arī opozīcija, gaidīja uzticības balsojumu Saeimā.
Darbības stili ir atšķirīgi
Kā vērtēt šīs valdības darbību? Viennozīmīgi, liels ir tās nopelns cīņā pret korupciju dažādos līmeņos un palielinātais iekasēto nodokļu daudzums, tomēr nebūšanu bijis ļoti daudz. Mokošais budžeta veidošanas process, neveiksmīgais veselības sistēmas reformas mēģinājums un daudzas valsts zaudētas tiesas prāvas ir tikai daži negatīvās darbības apliecinājumi. E.Repšes valdības attaisnojumam jāsaka, ka krasas reformas nav iespējamas piecpadsmit mēnešu laikā. Galvenā “veco laiku” atšķirība no E.Repšes valdības bija tā, ka valsts pārvaldē ar kukuļņemšanu un amatpersonu patvaļu cīnījās neregulāri un formāli, tomēr darbības efektivitāte vairākās jomās bija lielāka. Proti, jaunajos laikos valdība centās, lai viss notiktu likumīgi un tikumīgi, tomēr šādi bija grūti ko paveikt, kamēr “vecajos laikos” viss notika puslikumīgos darījumos un ar personīgajiem kontaktiem, kas bija efektīvāks mehānisms. Rodas jautājums, vai tiešām šīs ir Latvijas jauno laiku beigas un veco laiku sākums?
Koalīcijas meklējumos
Kā ierasts, atkal skan burvīgi vārdi par labējo partiju vienotības nepieciešamību un iepriekš sarunāto pārestību atstāšanu pagātnē. Tautas partijas pārstāvji ir gatavi veidot jauno valdību ar visām labējā politiskā spārna partijām. Tomēr jau tagad skaidri redzams, ka veidojas sava veida grupēšanās labējo spēku flanga iekšienē. Pēdējie notikumi rāda, ka “Jaunais laiks” par konstruktīvākajiem sadarbības partneriem uzskata TB/LNNK, kamēr Tautas partija neslēpj simpātijas pret Latvijas Pirmo partiju. Savukārt zaļie un zemnieki ieņēmuši nogaidošu pozīciju “draudzīgākās” nometnes meklējumos. Tādējādi, ja “Jaunais laiks” atteiksies no postulētās E.Repšes premjera kandidatūras, tad iespējamais premjers būs meklējams tieši zemnieku partijas rindās. Par reālākajiem kandidātiem no šī politiskā spēka var uzskatīt pašreizējo Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri un Induli Emsi. Neņemot vērā dažādos mājienus no labējā flanga, par Tautas saskaņas partijas (TSP) iesaisti valdībā, izskatās, ka jurkānieši visos variantos būs zaudētāji. Tautas partija un tēvzemieši jau ir deklarējuši, ka neiesaistīsies vienā valdībā ar šo politisko spēku. Turklāt J.Jurkāna partijas rindas retinājusi Daiņa Turlā un vēl četru viņa domubiedru izstāšanās no TSP, līdztekus iestājoties Pirmās partijas rindās. Tādējādi valdības koalīciju iespējams izveidot bez “Jaunā laika” dalības. Šīs nedēļās sākums, viennozīmīgi, nav veiksmīgs “Jaunajam laikam”.
Prezidente Vaira Vīķe – Freiberga paziņoja, ka E.Repše otrreiz netiks nominēts premjera amatam, jo savas iespējas jau ir izmantojis. Tādējādi, ja “Jaunais laiks” centīsies padziļināt parlamentāro krīzi, kas šķietami ir maz ticams, tad prezidente neatbalstīs viņu centienus pēc ārkārtas Saeimas vēlēšanām.
Atcerēsimies arī, ka viens no argumentiem par iestāju Eiropas Savienībā bija ES strukturālo fondu pieejamība jaunajām dalībvalstīm, tostarp arī Latvijai. Tomēr darbība šajā jomā nevirzās uz priekšu, kā atzīst vairāki politiķi, ja vēl neizveidotā valdība drīzākajā laikā nesāks darboties pie strukturālo fondu jautājuma, tad liela daļa no ES finansiālajiem resursiem Latvijai būs zaudēti. Nedomāju, ka mūsu valsts tautsaimniecība var atļauties šādu “greznību”.
Bez citām nebūšanām neiztikt
Atliek vien minēt, kā tālāk attīstīsies bēdīgi slavenais Multihalles projekts. Izskatās, ka nekādi. Joprojām neesam droši par 2006.gada Pasaules hokeja čempionāta norisi Latvijā. Šābrīža situācija liek domāt, ka čempionātu pēc diviem gadiem Latvijā nesagaidīsim. Paradoksāli, ka 2001.gadā čempionātu apņēmās rīkot gan valdība, gan Latvijas Hokeja federācija (LHF), kā arī Rīgas dome, tomēr līdz šim stratēģiskā investora trūkums ir liedzis sākt halles būvniecību. LHF un Rīgas domes pārstāvji par šo projektu ir lauzuši ne mazums šķēpu, turpretī valdība līdz šim veiksmīgi distancējās no šā jautājuma. Diezin vai daudzinātajam Latvijas tēlam nāktu par labu nenoticis čempionāts hokejā. Vai futbolistu uzvaras Eiropas čempionāta atlases turnīrā spēs vēl ilgi lolot ilūzijas, ka Latviju atpazīst visur? Protams, ir vēl citi valsts tēla veidotāji, piemēram, Rolands Priverts, kurš, izbaudījis Latvijas cietumu jaukumus, tagad par narkotiku kontrabandu ir notverts Ekvadorā. Domājams, ka šoreiz viņš varēs izbaudīt kroņa maizi arī ne tik liberālā valstī kā Latvija.
Uzskatu, ka Latvijas valdībai jārealizē projekti, piemēram, Pasaules čempionāts hokejā, kurus tā uzņēmusies paveikt, nevis kārtējo reizi jāiegulda lieli finansiālie resursi kādā mistiskā kampaņā Latvijas tēla spodrināšanā. Par valsti, tāpat kā atsevišķu cilvēku, runā padarītie darbi.
