Alūksnes novada iedzīvotāji aicināti pašvaldībā izteikt savu viedokli, vai Alūksnes pilsētā līdztekus esošajam Alūksnes tirgum vajadzētu radīt vēl vienu publisku tirgošanās vietu. Pie šāda secinājuma nonāca pašvaldības tautsaimniecības komitejas deputāti, aprīļa sēdē diskutējot par tirgus izveidi.
Tirgoties jebkurā laikā
„Šobrīd Alūksnes tirgus teritorija pieder SIA „Valdis”, kas tur pietiekami veiksmīgi darbojas. Bet bieži vien no iedzīvotājiem, arī pensionāru biedrības ir izskanējuši priekšlikumi, ka Alūksnes novada pašvaldībai vajadzētu izveidot vēl atsevišķu vietu, kur varētu sev vēlamā laikā tirgoties tie, kas vēlas pārdot pašu audzētas puķītes, vietējie novada ražotāji, savu tirgošanos iepriekš saskaņojot ar pašvaldību. Tā būtu pašvaldības teritorija, neatkarīga no uzņēmēja. Šobrīd cilvēkiem ir neērti iet tirgoties uzņēmuma teritorijā, ja darba laiks beidzies,” skaidroja pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers. Deputāts Laimonis Sīpols atzina, ka Alūksnes tirgus laukums ir ļoti sakopts, salīdzinot ar citām pilsētām, kur tirgum nav kārtīga apsaimniekotāja. „Man nav informācijas, cik maksā tirgošanās vieta Alūksnes tirgū, bet kopumā šī teritorija tiek uzturēta labā kārtībā. Ja ir iespēja to izmantot, tad arī par to jāmaksā noma. Vai pilsēta, novads spēs uzturēt tirgošanās vietu, lai tā vienmēr būtu sakopta, atbilstoši aprīkota, piemēram, ar ūdens un kanalizācijas sistēmām?” jautāja L.Sīpols. Dz.Adlers uzsvēra, ka pašvaldības mērķis nav radīt plašu teritoriju ar nojumēm, ūdens padevi un citu. „Varbūt nepieciešama teritorija tikai galdu izvietošanai 30 vietām? Tur pensionārs brīvdienā, jebkurā vakarpusē varētu iet un pārdot savu puķīti un būtu pilnībā neatkarīgs no pašreizējā tirgus darba laika. Kā potenciālā vieta tam varētu būt Latgales ielas mala pie vecā tirgus paviljona, kas pieder SIA „Alta S”,” sacīja Dz.Adlers.
Latgales ielas malā
Deputāts Ainars Melders norādīja – tad tā būs ielu tirdzniecība, kur būs jāievēro daudzi noteikumi. „Es pajautāju SIA „Valdis” – šobrīd dienas maksa par galda īri tirgošanās vietā ir 20 santīmi. Ja aizņem lielāku galda platību – 50 santīmi līdz lats. Tantei, kas pārdod pašas audzētu puķīti, īres maksu pat neprasa, bet vietējo zemnieku, kas tirgū regulāri tirgojas, ir ļoti maz. Dod, Dievs, ka cilvēki arī pirktu viņu produkciju un atbalstītu. Esošajā tirgū nevienam nav liegts tirgoties, bet laukumu SIA „Valdis” uzrauga ar videonovērošanas kamerām,” sacīja A.Melders. Deputāts Andis Krēsliņš secina, ka visas problēmas saistās ar apsaimniekošanu, jo bez finanšu ieguldījumiem izveidot ko jaunu pašvaldība nevarēs. Pašvaldības Juridiskās nodaļas vadītāja Aiva Egle uzsvēra, ka Valsts ieņēmumu dienesta izpratnē jebkura tirdzniecība ir saskaņojama, ko nevar apiet arī pašvaldība. „Pašvaldība var piedāvāt, piemēram, cenu atlaides tirdzniecības vietām, bezmaksas vietas,” sacīja A.Egle.
Deputāti pie kopsaucēja nenonāca un pēc viedokļu apmaiņas vienojās aicināt arī novada iedzīvotājus, ejot uz pieņemšanām pie deputātiem, par to izteikt savu viedokli. A.Melders rosināja: ja tomēr pašvaldība izlemšot veidot šādu vietu, līdztekus SIA „Alta S” esot jāsakārto vecā tirgus paviljona ēka. „Tad vajag darīt kompleksi un „pa smuko”!” viņš sacīja.
