Līga Biete, Ziemera pamatskolas direktore:
Patiesībā Līgonaktī būtu Līgu ugunskurs. Tomēr ne jau nosaukums ir galvenais, jo bez uguns grūti iedomāties šos svētkus. Lielam vai mazam, bet ugunskuram ir jābūt. Protams, tradīcijas laika gaitā mainās. Agrāk jāņugunis dedza kalnu galos, lai tās redzētu tālu no mājas uz māju. No bērnības atceros, ka ugunskuri liesmoja galvenokārt kalnu galos, lai gada īsākā nakts būtu gaiša. Diezgan tālu esam aizgājuši no līgodziesmu dziedāšanas tradīcijas, jo ar to dziedāšanu mums ir kā nu kuro reizi. Tas ir atkarīgs no tā, cik dziedoši ir sanākušie jāņabērni. Tomēr bez līgošanas saulgriežu nakti nedrīkst pavadīt. Tāpēc vajadzētu iemācīt bērniem kaut dažas līgodziesmas. Visi zina, kas ir mūsu tradicionālie ēdieni. Daudzi smaida, ka tas ir šašliks, bet gaļu cept vajag. Tiesa, tā vairāk ir pēdējo desmit gadu, nevis ļoti sena tradīcija. Jāņu jeb ķimeņu sieru mūsu ģimene lieto ne tikai šajos svētkos, bet arī ikdienā. Pāris reižu esmu pati sējusi sieru, taču parasti to sarunāju no saimnieces, kurai pašai mājās ir gotiņa. Tad sieram ir pavisam cita garša! Alu neesmu brūvējusi, tikai kvasu no rupjmaizes garoziņām bērniem. Manuprāt, latviskās tradīcijas, ar kurām nereti lepojamies, Jāņu svinēšanā mazinās. Senāk netika rīkoti lieli, publiski pasākumi, kas tagad ir iecienīti. Labi vismaz, ka tur visi kārtīgi izdziedas. Bērnībā mēs ar draugiem gājām uz kaimiņu mājām un līgojām. Arī tagad svinēšanu sāk ar jāņuzāļu lasīšanu gan vanagiem, gan tējām.
Jānis Podnieks, uzņēmējs:
Patiesībā Līgonaktī būtu Līgu ugunskurs. Tomēr ne jau nosaukums ir galvenais, jo bez uguns grūti iedomāties šos svētkus. Lielam vai mazam, bet ugunskuram ir jābūt. Protams, tradīcijas laika gaitā mainās. Agrāk jāņugunis dedza kalnu galos, lai tās redzētu tālu no mājas uz māju. No bērnības atceros, ka ugunskuri liesmoja galvenokārt kalnu galos, lai gada īsākā nakts būtu gaiša. Diezgan tālu esam aizgājuši no līgodziesmu dziedāšanas tradīcijas, jo ar to dziedāšanu mums ir kā nu kuro reizi. Tas ir atkarīgs no tā, cik dziedoši ir sanākušie jāņabērni. Tomēr bez līgošanas saulgriežu nakti nedrīkst pavadīt. Tāpēc vajadzētu iemācīt bērniem kaut dažas līgodziesmas. Visi zina, kas ir mūsu tradicionālie ēdieni. Daudzi smaida, ka tas ir šašliks, bet gaļu cept vajag. Tiesa, tā vairāk ir pēdējo desmit gadu, nevis ļoti sena tradīcija. Jāņu jeb ķimeņu sieru mūsu ģimene lieto ne tikai šajos svētkos, bet arī ikdienā. Pāris reižu esmu pati sējusi sieru, taču parasti to sarunāju no saimnieces, kurai pašai mājās ir gotiņa. Tad sieram ir pavisam cita garša! Alu neesmu brūvējusi, tikai kvasu no rupjmaizes garoziņām bērniem. Manuprāt, latviskās tradīcijas, ar kurām nereti lepojamies, Jāņu svinēšanā mazinās. Senāk netika rīkoti lieli, publiski pasākumi, kas tagad ir iecienīti. Labi vismaz, ka tur visi kārtīgi izdziedas. Bērnībā mēs ar draugiem gājām uz kaimiņu mājām un līgojām. Arī tagad svinēšanu sāk ar jāņuzāļu lasīšanu gan vanagiem, gan tējām.
Sandra Jankovska, Jaunlaicenes muzeja vadītāja:
Patiesībā Līgonaktī būtu Līgu ugunskurs. Tomēr ne jau nosaukums ir galvenais, jo bez uguns grūti iedomāties šos svētkus. Lielam vai mazam, bet ugunskuram ir jābūt. Protams, tradīcijas laika gaitā mainās. Agrāk jāņugunis dedza kalnu galos, lai tās redzētu tālu no mājas uz māju. No bērnības atceros, ka ugunskuri liesmoja galvenokārt kalnu galos, lai gada īsākā nakts būtu gaiša. Diezgan tālu esam aizgājuši no līgodziesmu dziedāšanas tradīcijas, jo ar to dziedāšanu mums ir kā nu kuro reizi. Tas ir atkarīgs no tā, cik dziedoši ir sanākušie jāņabērni. Tomēr bez līgošanas saulgriežu nakti nedrīkst pavadīt. Tāpēc vajadzētu iemācīt bērniem kaut dažas līgodziesmas. Visi zina, kas ir mūsu tradicionālie ēdieni. Daudzi smaida, ka tas ir šašliks, bet gaļu cept vajag. Tiesa, tā vairāk ir pēdējo desmit gadu, nevis ļoti sena tradīcija. Jāņu jeb ķimeņu sieru mūsu ģimene lieto ne tikai šajos svētkos, bet arī ikdienā. Pāris reižu esmu pati sējusi sieru, taču parasti to sarunāju no saimnieces, kurai pašai mājās ir gotiņa. Tad sieram ir pavisam cita garša! Alu neesmu brūvējusi, tikai kvasu no rupjmaizes garoziņām bērniem. Manuprāt, latviskās tradīcijas, ar kurām nereti lepojamies, Jāņu svinēšanā mazinās. Senāk netika rīkoti lieli, publiski pasākumi, kas tagad ir iecienīti. Labi vismaz, ka tur visi kārtīgi izdziedas. Bērnībā mēs ar draugiem gājām uz kaimiņu mājām un līgojām. Arī tagad svinēšanu sāk ar jāņuzāļu lasīšanu gan vanagiem, gan tējām.
