Nesen Latvijas sabiedrībā izvērtās diskusija, vai būtu jāaizliedz piemiņas krustu uzstādīšana avāriju vietās, ja tās notikušas ceļa malā. Turklāt izrādās, ka tas ir arī pretlikumīgi. Bez saskaņojuma ar ceļu uzturētājiem 13,5 metru platā joslā uz abām pusēm no ceļa vidus ir aizliegts uzstādīt jebkādus priekšmetus. Par šādu pārkāpumu fiziskas personas var sodīt ar naudas sodu no 50 līdz 200 latiem, juridiskas – no 300 līdz 2000 latiem.
Imants Mucenieks, AS “Latvijas Autoceļu uzturētājs” Alūksnes iecirkņa direktors
Šoferi un ceļu
uzturētāji ir saprotoši
Nav tā, ka mums tie krusti pārāk traucētu. To nebūt nav tik daudz. Nesen biju Vācijā. Tur ir tāds ceļš, kuru sauc par “nāves ceļu”, un tur to krustu bija ļoti daudz. Tas laikam ved no vienas izklaides vietas uz citu, un tur notiek ļoti daudz traģisku avāriju. Neviens tos krustus neņem nost, un arī vācieši vienkārši to pieņem. Ir jābūt arī sapratnei. Protams, ziemā tie var traucēt, ja tie ir novietoti pirms grāvja, taču tie ne tik daudz traucē ceļa tīrīšanai kā tādai, bet drīzāk ir tāds žēlums, kad jāuzstumj sniegs krustam vai ziediem. Tieši tas ir nepatīkamākais. Protams, ja krusts ir novietots pirms grāvja, tas dažreiz var kļūt arī bīstams tieši citiem autobraucējiem, jo to naktī nevar pamanīt un var sanākt aizķert. Tieši krusti būtu tie problemātiskākie, taču ne tie, kuri ir novietoti aiz grāvja. Tāpat ir arī ar reliģiskajām piemiņas vietām, jo to Latvijā ir samērā daudz. Tāda piemiņas vieta ir arī Alūksnes novadā, braucot uz Liepnas pusi. Šoferi un ceļu uzturētāji ir saprotoši, un neviens nedomā tos krustus ņemt nost. Cilvēkiem tā ir nelaime, un tas ir jāsaprot, bet, protams, krustu izlicējiem būtu jāpadomā arī par citu autovadītāju drošību. ◆
Juris Priednieks, VAS „Latvijas Valsts ceļi” Vidzemes reģiona Alūksnes nodaļas vadītājs
Tā ir valstij
piederoša zeme
Krustam ir jāatrodas tur, kur tam ir jāatrodas. Tas ir mūžīgās dzīvības simbols, un ceļu uzturētājiem par to ir diezgan dalītas izjūtas, jo ceļš ir jāapkalpo un mums ir jānodrošina ceļa braukšanas funkcijas. Ir nepatīkami piemiņas vietu izjaukt, tāpēc es aicinātu šīs piemiņas vietas neveidot ceļa malās, bet likt krustus tam paredzētās vietās. Manuprāt, nav jau svarīgi veidot piemiņas vietu tieši tur, kur cilvēks gājis bojā. Varbūt cilvēki to izvēlas darīt, jo vēlas pieminēt aizgājēju tieši tur, kur viņa dvēsele atstājusi ķermeni. Mūsu novadā tomēr šī tradīcija nav tik izteikta, taču zinu, ka kādā avārijas vietā ir novietots pat piemineklis. Katram autoceļam ir tam piederoša zemes josla, uz kuras var tikt izvietotas ceļa zīmes vai izrakts grāvis. Tā ir valstij piederoša zeme, tāpēc bez saskaņošanas ar valsts institūciju kaut ko uz tās izvietot nav likumīgi. Cilvēkiem tas būtu jāsaprot. Krusts ir arī autovadītāja uzmanības novērsējs, un var gadīties, ka autovadītājs aizdomājas un notiek vēl kāda nelaime. Protams, krusts arī var likt padomāt, taču tagad ir ļoti daudzas CSDD kampaņas, kuras informē par braukšanu dzērumā vai nepareiza ātruma izvēli. ◆
Nikolajs Boiško, alūksnes sv. Trīsvienības pareizticīgo draudzes bijušais mācītājs
Tie ir kā
atgādinājums
Pareizticīgo baznīca atbalsta šādu praksi, bet tā nav obligāta. Tā drīzāk nāk no tautas. Šīs tradīcijas pirmsākumi meklējami sabiedrībā un cilvēku vēlmē pieminēt kādu traģisku atgadījumu. Tā ir iespēja ne tikai izrādīt cieņu, bet arī saglabāt aizgājušā piemiņu. Kad pie manis nāk cilvēki un jautā, es viņus iedrošinu krustu likt, nav tā, ka es kādam būtu aizliedzis to izvietot. Tā galu galā ir īpaša piemiņa bojā gājušajam. Tāpēc nesaskatu tajā neko nepareizu, jo tā tiek izrādīta cieņa aizgājējam, un nezinu, kāpēc dažiem tas šķiet nepieņemami. Protams, var arī likt tikai ziedus, bet krusts ir pieņemamāks, un neliks jau piemiņas akmeni tajā vietā, jo tas taču būtu daudz bīstamāk. Krusti ceļa malās drīzāk ir kā liecība tam, ka autovadītājiem jābrauc uzmanīgāk. Tie ir kā atgādinājums tam, ka cilvēkam ir jābūt vērīgākam un jāizvēlas drošs braukšanas ātrums. Es uzskatu, ka šiem krustiem ir jābūt un šīs vietas būtu jāsargā. Citi varbūt domā, ka šie krusti bojā kaut kādu koptēlu, bet tas tomēr arī viņiem liek padomāt. Protams, tie nav tie patīkamākie piemēri un cilvēki labāk tos neredzētu, taču tāda ir realitāte, un ar šo piemiņas krustu uzstādīšanu kāds cits arī var tik izglābts. ◆
