Ardis Tomsons, Alūksnes novada pašvaldības policijas priekšnieks:
Problēma ar atskurbtuvju nepieciešamību ir aktuāla visā valstī, tajā skaitā arī Alūksnē. Cīņa par žūpības ierobežošanu pašvaldības teritorijā ir viena no pašvaldību autonomajām funkcijām. Atskurbtuve tās klasiskajā izpratnē ir medicīniska rakstura iestāde, kas sniedz palīdzību cilvēkiem, kuri atrodas alkoholisko vai narkotisko vielu ietekmē un kuriem nepieciešama medicīniskā palīdzība. Policisti šīm personām palīdz tikai nokļūt līdz palīdzības saņemšanai. Alūksnē atskurbtuve kā tāda nav bijusi vismaz pēdējos 20 gadus. Vēl nesen te bija telpa atskurbšanai, bet ne atskurbtuve tās klasiskajā izpratnē. Ja cilvēks ir spējīgs pats pārvietoties vai informēt par savu dzīvesvietu, viņš tiek nogādāts mājās. Ja viņš ir tādā stāvoklī, ka neko nesaprot, mēs izsaucam mediķus. Vasarā varbūt šī problēma nav tik aktuāla, bet ziemā atrašanās uz ielas šādā stāvoklī rada draudus dzīvībai. Ar cilvēkiem, kas publiskā vietā atrodas spēcīgā alkohola reibumā, saskaramies savā darbā ik dienu, taču mums nav viņus kur nogādāt. Otra lieta ir tā, ka cilvēkiem, kas lieto alkoholu publiskā vietā, paredzēts brīdinājums vai naudas sods. Lai sauktu pie administratīvās atbildības un uzliktu likumdošanā paredzēto sodu, cilvēkam ir jāatskurbst un jānāk pie saprašanas, bet nevar sastādīt protokolu, ja cilvēks nesaprot, par ko ir runa.
Rūta Čekova, Alūksnes slimnīcas uzņemšanas nodaļas medmāsa:
Iereibuši pacienti, ko pie mums nogādā pašvaldības policijas darbinieki, ir ikdiena. Sevišķi, ja runā par darbu nedēļas nogalēs un svētku dienās. Gadās, ka vienā dienā atved kādus 5 līdz 6 cilvēkus alkohola reibumā, bet citkārt – vienu vai divus. Ne vienmēr viņiem nepieciešama medicīniskā palīdzība. Apmēram pusei pietiktu ar atskurbtuvi. Parasti cenšamies noskaidrot viņa identitāti un sazināties ar tuviniekiem, lai tie varētu atbraukt pakaļ. Protams, tas notiek tikai tādā gadījumā, ja viņš vispār ir spējīgs nosaukt savu vārdu. Citreiz zvanām policijai, bet, ja policija atsaka, vēršamies pie sociālajiem darbiniekiem. Ja pacients pie mums nokļuvis pēc pulksten 17.00, kad Sociālais dienests vairs nestrādā, nekas cits neatliek, kā izguldīt viņu uz vietas. Gadās, ka viņš pēc tam patvaļīgi atstāj telpas, aiziet un atkal nokrīt netālu no slimnīcas. Klāt jau mēs visiem nevaram piestāvēt. Viena daļa medicīniskās apskates laikā rupji lamājas, piesola sadot pa muti un ir ļoti agresīvi. Bijuši tādi gadījumi, kad nākas zvanīt policijai, lai tā nāk palīgā un pietur pacientu, kamēr mēs viņu apārstējam. Ja pašvaldībā būtu atskurbtuve, tā mūsu darbu neatvieglotu. Mums tāpat slimnieks būtu jāapskata, lai pārliecinātos, vai viņam nav nepieciešama medicīniskā palīdzība. Ja nekādu traumu vai citu kaišu nebūtu, tikai tad viņu varētu vest uz atskurbtuvi.
Valdis Mieriņš, Alūksnes pilsētas iedzīvotājs: Grūti pateikt – vajag vai ne. Godīgi sakot, es visai reti saskaros ar cilvēkiem, kuri publiskā vietā atrodas alkohola reibumā vai ir tik piedzērušies, ka vairs nespēj paiet un guļ uz ielas. Iespējams, vakaros un naktīs situācija ir citādāka, bet šajā laikā apkārt nestaigāju. Pat tad, ja atskurbtuve būtu, redzot uz ielas gulošu cilvēku, mana pirmā reakcija būtu zvans „ātrajiem”. Nekad jau nevar zināt, vai tas cilvēks tur guļ tāpēc, ka ir piedzēries, vai arī viņam radušās problēmas ar veselību un nepieciešama medicīniskā palīdzība. Domāju, ka pirmā medicīniskā palīdzība būtu nepieciešama jebkurā gadījumā. Uz atskurbtuvi varētu nogādāt tikai tad, kad mediķi būtu konstatējuši, ka cilvēkam nekādu problēmu ar veselību nav un viņš ir vienkārši piedzēries. Tāpat būtu jānoskaidro, cik bieži pašvaldības policijai nākas savākt no ielas piedzērušos cilvēkus. Ja tie ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi nedēļas vai mēneša laikā, tad diez vai atskurbtuves ierīkošana būtu lietderīga. Ļoti šaubos, vai iespēja nokļūt atskurbtuvē atturētu cilvēkus no žūpības. Nu, ko tu viņam izdarīsi, ja cilvēks nestrādā, bet dzer? Naudas, par ko samaksāt sodu, viņam nebūs, bet, iznākot no atskurbtuves, viņš tāpat atgriezīsies pie vecajiem ieradumiem. Manā uztverē tā ir tāda cīņa ar vējdzirnavām – vari karot, cik gribi, bet situāciju jau tas nemainīs.
