Arvien biežāk sabiedrībā izskan viedoklis par datoratkarību un to, ka cilvēki pārāk daudz laika pavada internetā. Dažam tā ir ikdienas nepieciešamība, cits – katru brīvbrīdi apzināti pavada internetā.
Arvien biežāk sabiedrībā izskan viedoklis par datoratkarību un to, ka cilvēki pārāk daudz laika pavada internetā. Dažam tā ir ikdienas nepieciešamība, cits – katru brīvbrīdi apzināti pavada internetā.
Speciālisti teic, ka katras atkarības pamatā vienmēr ir izteikta vajadzība pēc spilgtiem pārdzīvojumiem. Ilgstoši uzturoties datorvidē, ikvienam rodas nepieciešamība pēc pārmērīgiem piedzīvojumiem, emocijām, viņš zaudē spēju reālajā dzīvē priecāties par vienkāršām lietām. Ja cilvēks dusmojas uz kādu, viņš saņem pretī nosodījumu vai dusmas, savukārt dators nekad “nedos pretī”. Cilvēks nereti sāk veidot attiecības ar mehānisko draugu. Par šīs atkarības upuriem parasti kļūst cilvēki, kuri reālajā dzīvē ir vientuļi, viņiem trūkst pašpārliecinātības, dažādu iemeslu dēļ nespēj dzīvē īstenot savus sapņus, izveidot pilnvērtīgas attiecības.
Datoratkarības riska grupā ir arī bērni, kuru vecāki ir aizņemti darbā un nespēj bērnam veltīt pietiekami daudz uzmanības. Ja vecāki nerūpējas, lai bērnam būtu kāda aizraušanās, draugi, kaut vai suns, par ko rūpēties, bet nopērk datoru, ir ļoti liels risks, ka bērns kļūs datoratkarīgs.
Ārstējot cilvēku no datoratkarības, mērķis nav visu mūžu viņam aizliegt tuvoties datoram, bet iemācīt kontrolēt stundas, kuras viņš pie tā pavada, lai paralēli var darīt arī citu – mācīties, rūpēties par ģimeni. Datoratkarībā nonākušam cilvēkam vajadzētu vērsties pie speciālista. Pēc palīdzības var vērsties arī viņa tuvinieki.
Ārzemēs veiktie pētījumi liecina, ka par datoratkarības upuriem visbiežāk kļūst mājsaimnieces, kurām pietrūkst asu izjūtu. Viņas cenšas tās gūt, nododoties datorspēlēm vai čatojot internetā. Latvijā datortīmeklī visbiežāk “sapinas” jauni puiši un vīrieši.
Ikviens ar neliela testa palīdzību var sevi pārbaudīt – vai viņš ir datoratkarīgs? Ja uz vismaz vienu jautājumu cilvēks var atbildēt apstiprinoši, tad bažas par datoratkarību ir pamatotas: vai uzlabojas garastāvoklis, atceroties pēdējo vai iedomājoties nākamo reizi, kad tiksiet pie interneta? Vai ir bijuši nesekmīgi centieni kontrolēt vai samazināt laiku, ko pavadāt internetā? Vai pārņem nemiers, uztraukums vai depresija, kad cenšaties saīsināt internetam atvēlēto laiku? Vai esat nozadzis laiku ģimenei, skolai vai draugiem, lai uzkavētos internetā? Vai esat izmantojis internetu, lai aizmirstu par sadzīves problēmām, aizdzītu sliktu omu, nemieru, depresiju?
Kā tad ir?
