Ilga Ozoliņa, E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas direktores vietniece izglītības jomā
Nepievērš uzmanību svarīgākām lietām
Jaunajos Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā izglītības iestādes informē skolēnu vecākus par stundu kavēšanu bez attaisnojoša iemesla, nesaskatu nekā jauna. Jau līdz šim katrai skolai nācās izstrādāt savu kārtību, tāpēc šajā gadījumā vienīgā atšķirība ir tāda, ka noteikumi ir vienoti visā valstī. Nedomāju, ka viņi kaut ko ietekmēs attiecībā uz neattaisnoti kavētajām stundām, jo visu laiku skolotāji ir sekojuši līdzi savu audzēkņu gaitām, laikus informējuši vecākus par problēmām skolā vai arī nepieciešamības gadījumā centušies izprast situāciju ģimenē. Domāju, ka drīzāk valstij vajadzēja risināt problēmu ar vecākiem, kas aizbrauc peļņā uz ārzemēm un atstāj savus bērnus Latvijā. Tas pat varētu būt viens no iemesliem, kāpēc rodas problēmas skolās. Vienīgā nelaime, ka nav jau ar ko tās risināt.
Una Reķe, Sikšņu pamatskolas direktore
Nozīme ir sadarbībai ar vecākiem
Manuprāt, šie noteikumi vairāk skars lielās, nevis mazās skolas. Tur tomēr skolēnu skaits ir daudzkārt lielāks, līdz ar to iespējas izsekot katram līdzi – mazākas. Runājot konkrēti par mūsu skolu, mums šāda problēma nepastāv un tādu kavējumu bez attaisnojoša iemesla nemaz nav. Tur liela nozīme ir aizsāktajai sadarbībai ar vecākiem. Viņi paši jau labu laiku iepriekš paziņo, ka bērns nevarēs ierasties skolā. Ja tas notiek pēkšņi, tad tāpat vienmēr esam bijuši lietas kursā, kur bērns atrodas un kas viņam kaiš. Vienīgais, pret ko varētu iebilst, ir teikums, ka pašvaldība tiek informēta par iespējamajām problēmām ģimenē tikai tad, ja skolēns semestra laikā neattaisnoti būs kavējis vairāk nekā 20 mācību stundas. Domāju, ka tas būs krietni par vēlu, jo par ko tādu ir jāsāk uztraukties, tiklīdz parādās pirmie nelabvēlīgie signāli.
Artis Taurmanis, Alūksnes pilsētas sākumskolas vecāku padomes priekšsēdētājs
Nesaskata noteikumu lietderību
Šie noteikumi izskatās pēc kārtējā ierēdņu mēģinājuma parādīt, ka viņi strādā un kaut ko dara – nu, vai tiešām tā ir aktuālākā problēma izglītības jomā, ko tagad vajadzētu risināt? Personīgi es uzskatu, ka noteikumi ir bezjēdzīgi. It kā tie ir izstrādāti ar mērķi noteikt valstī vienotu kārtību, veidot ciešāku sadarbību ar vecākiem, samazināt neattaisnoti kavēto stundu skaitu un gādāt par bērnu drošību, taču man šķiet, ka šajā gadījumā tas ir bijis pilnīgi lieks darbs. Varbūt būs atsevišķi vecāki vai skolotāji, kurus noteikumi ietekmēs, taču tādu nebūs daudz. Galu galā, ja vecāki rūpējas par savu bērnu, tad visas tās lietas, kas uzskaitītas noteikumos, tiek darītas neatkarīgi no tā, vai tas ir obligāti noteikts vai ne. Daudz pievilcīgāks risinājums par visādiem likumiem man šķiet tā saucamā “e – klase”, kas ļauj sekot līdzi sava bērna gaitām.
