Evita Ņedaivodina, Alūksnes novada pašvaldības Finanšu nodaļas ekonomiste
Sekos arī otrs jā vārds
“Ņemot vērā to, ka Latvija ir jau pateikusi pirmo jā vārdu, iestājoties Eiropas Savienībā, pienāks brīdis, kad būs jāsaka arī otrs jā vārds Eiropas Savienības kopīgai valūtai – eiro. Uzskatu, ka lielākais ieguvums no eiro ieviešanas būs uzņēmumiem, kuri sadarbojas ar eirozonas valstīm. Importējot vai eksportējot preces vai pakalpojumus, tie ieekonomēs uz valūtas konvertācijas izdevumiem un no valūtas kursa svārstībām, savukārt bankas sektorā valūtas konvertācijas pakalpojumu ieņēmumi samazināsies. Speciālisti sola, ka, ieviešot eiro, Latvijas valstij būs labāks kredītreitings. Kāds no tā labums būtu iedzīvotājiem un pašvaldībām? Tas varētu izpausties kredītu procentu likmju samazināšanā. Pašvaldībā ar eiro valūtas ieviešanu saistītie vienreizējie izdevumi pārsvarā būs administratīva rakstura, tas ir grāmatvedības datorprogrammā iekļauto datu pārrēķins no latiem uz eiro, noslēgto līgumu pārslēgšana par eiro valūtas pielietošanu norēķinos (papīrs, toneri printeriem, pasta izdevumi). Pēc eiro ieviešanas cenas precēm un pakalpojumiem tomēr palielināsies, jo uzņēmējiem būs jāatgūst līdzekļi, kas tiks izlietoti pāriešanai uz eiro, piemēram, kases aparātu pārprogrammēšana, kas, pēc speciālistu aplēsēm, Latvijas uzņēmumiem izmaksās vairākus miljonus latu, kā arī citi izdevumi.
Jānis Prangels, gids no Veclaicenes, kurš bieži uzturas arī Igaunijā
Eiro Igaunijā palielināja cenas
“Eiro ieviešanu Latvijā atbalstu, jo ar vienotu valūtu būs vienkāršāka dzīve, īpaši ceļojot. Jau tagad Latvijas lats ir piesaistīts eiro. Man jau sen visu laiku kabatā ir divas naudas vienības – gan lati, gan eiro, jo bieži esmu Igaunijā, tāpēc iekšēji esmu samierinājies, ka arī Latvijā ar laiku vairs nebūs latu. Igaunijā eiro ieviesa kopš 2011.gada, un šobrīd igauņi jau vairāk vai mazāk ir pieraduši pie jaunās valūtas, tomēr reizēm atminas arī vēl savas kronas. Daļai igauņu bija žēl šķirties no kronām – ir tādi, kuri mājās lielā vairumā atmiņai atstājuši kronas. Ikdienas preču cenas, piemēram, pārtikai, igauņi jau iegaumējuši eiro, bet lielāku pirkumu summas gan vēl mēdz pie sevis pārrēķināt kronās. Šobrīd joprojām veikalos Igaunijā cenas pie precēm izvieto gan eiro, gan kronās. Jā, Igaunijā pēc eiro ieviešanas precēm un pakalpojumiem cenas būtiski paaugstinājās. Igauņi ir pārliecināti, ka tas nav saistīts ar ekonomisko krīzi, bet tieši eiro dēļ. Oficiāli gan valdība sakot, ka cenas palielinājās krīzes dēļ, bet iedzīvotāji tam netic, jo lēciens bija straujš. Pirms eiro ieviešanas Igaunijas veikalos bija daudz reklāmu, ka eiro ieviešana cenas nepalielinās, bet pēc tam cilvēki pārliecinājās, ka cenas veikalos ir noapaļotas uz augšu. Tirgū zem viena eiro neko vairs nevarot iegādāties.
Verners Kalējs, SIA “Verners un draugi” valdes priekšsēdētājs
Uzņēmējiem būtu vieglāk
Kopumā man nav iebildumu pret eiro ieviešanu Latvijā, lai tikai no tā necieš kāda iedzīvotāju grupa. Uzņēmējiem, kuriem ir sadarbība ar Eiropas valstīm, kur jau lieto eiro, tas nebūtu slikti. Jau šobrīd kā uzņēmējs izmantoju eiro, jo par mūsu saražoto produkciju diezgan bieži pircēji norēķinās eiro. Tā kā Latvijā vēl ir lati, tad šobrīd valūtas konvertēšana no eiro uz latiem rada zaudējumus. Ja arī Latvijā būtu eiro, man kā uzņēmējam būtu vienkāršāk plānot savus darbus. Grūti spriest, kā eiro ieviešana ietekmēs iedzīvotājus, kuri nav pievērsušies uzņēmējdarbībai. Ja runājam par cenu sadārdzinājumu, tad jau tagad tās palielina. Sākumā noteikti nebūs patīkami, ka līdz ar eiro ieviešanu cenas palielināsies, bet ar laiku pieradīs – kā pie visa, jo jau tagad nemitīgi cenu palielina degvielai, sakariem, elektrībai un citam. Kopš Latvija ir Eiropas Savienībā un drīkstam brīvi pārvietoties šajā teritorijā, būtu labi, ka pietiktu tikai ar eiro. Tikai galvenais, lai pirms eiro ieviešanas valūtas maiņas procesu pienācīgi izskaidro, lai nav neskaidrību kā tagad ar pievienotās vērtības nodokļa likmes samazinājumu par 1 procentu, kur iedzīvotāju apjukums, dokumentācijas pārrakstīšana, kases aparātu pārprogrammēšana daudz vairāk rada nebūšanu nekā ieguvumu.
