Inta Ķikute, Alūksnes rajona tiesas priekšsēdētāja
Sodu bardzība neattur no noziegumiem
Kopš 1999.gada Latvija ir pievienojusies Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.protokolam par nāvessoda atcelšanu. Soda mērķis ir sodīt vainīgo un panākt, lai notiesātais atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Jau līdz šim sodu bardzība nav atturējusies no noziegumu izdarīšanas, jo pamatā visi domā, ka netiks noķerti. Nāvessods ir personas fiziska iznīcināšana, un tādā gadījumā soda jēga netiek panākta. Pasaules pieredze rāda, ka nāvessods neattur no smagu noziegumu izdarīšanas. Manuprāt, problēmas ir daudz dziļākas. Ko sabiedrība var darīt? Neklusēt! No Marsa varmākas nenokrīt, un tepat starp mums vien viņi ir. Katram jāpadomā, kā varētu novērst iespējamus noziegumus, piemēram, laikus ziņojot bāriņtiesām, tiesībsargājošām iestādēm. Neklusēt un katram būt atbildīgam par to!
Rolands Kairišs, Alūksnes Svētā Bonifācija Romas katoļu baznīcas priesteris
Dzīvam cilvēkam iespējama atgriešanās
Esmu pret nāvessodu. Saprotu, ka valstij tās ir liekas izmaksas, bet labāk, lai cilvēks dzīvo. Lai arī kādus briesmu darbus viņš būtu sadarījis. Nav pieļaujama arī iespēja, ka nozieguma izdarītājs pats izvēlas saņemt mūža ieslodzījumu vai nāvessodu. Dzīvs cilvēks ir dzīvs, bet beigtam cilvēkam nav iespējama nekāda atgriešanās. Pavadot cietumā, piemēram, 15 gadus, cilvēks nožēlo izdarīto, sāk domāt un dzīvot citādāk. Tā ir baznīcas cerība. Jau sen ir zināms – jo mazāk cilvēkiem garīgo vērtību, jo vairāk problēmu valstij. Neko nevar izdarīt, ja cilvēkam nav bail ne no kā. Ja cilvēks tiešām apzinātos augstāku spēku esamību un to, ka viss nebeidzas ar nāvi un dzīves laikā nesaņemtais sods tiks saņemts pēc nāves, tas liktu aizdomāties. Baznīca vienmēr ir mācījusi, ka tev nebūs zagt, tev nebūs nogalināt, tev būs godāt savu tēvu un māti un tā tālāk.
Dace Jukāma, Valsts policijas Vidzemes reģiona vecākā inspektore
Dzīvot ar atmiņām par izdarīto
Nāvessodam viennozīmīgi saku nē. Nāvessodu nav nepieciešams atjaunot. Vai kāds maz spēj iedomāties, ar kādu slogu ir jādzīvo cilvēkam, kas nāvessodu izpilda? Ja atjaunojam nāvessodu, tad profesiju klasifikatorā vienlaikus jāievieš kāda profesija, kas zināma no viduslaikiem – bende. Vai cilvēks drīkst atņemt dzīvību cilvēkam? Nē, viennozīmīgi nedrīkst! Noziedzniekam, kas notiesāts ar mūža ieslodzījumu, augstākais soda mērs ir – dzīvot. Dzīvot, esot pie skaidras apziņas un atmiņām par izdarīto. Ja nu kas mūs vēl var glābt, tad vienīgi sirdsapziņa. Cilvēkiem nav bail izdarīt noziegumu, jo nav jau ko zaudēt. Ģimenes saiknes zudušas, mīļoto cilvēku nav, bērni blandās apkārt nevienam nevajadzīgi un nemīlēti. Darba nav un draugu nav. Nav nekādu plānu par rītdienu, nav cerības un mīlestības, nav piederības sajūtas. Vientulība.
