Lai gan šogad ziema nav bagāta ar salu, tomēr Latvijas Pirmajai partijai, iespējams, neizdosies pārziemot valdības koalīcijā. Pavasaris solās būt labvēlīgs Tautas partijas deputātiem.
Lai gan šogad ziema nav bagāta ar salu, tomēr Latvijas Pirmajai partijai (LPP), iespējams, neizdosies pārziemot valdības koalīcijā. Pavasaris solās būt labvēlīgs Tautas partijas deputātiem. Jaunās valdības veidošana un izglītības reformas grūtības rāda, ka kompromisus Latvijas politikā ir grūti sasniegt.
Pirms nedēļas notikušās izmaiņas LPP rindās ir radījušas negaidītas sekas partijai. Piecu no Tautas Saskaņas partijas (TSP) pārbēgušo deputātu dēļ likās, ka “Jaunais Laiks” (JL) var palikt opozīcijā. Tomēr TB/LNNK saprotot, ka sadarbība ar Latvijas Pirmās partijas kreisajiem politiķiem būtu politiskā pašnāvība, vienojās par ciešāku sadarbību ar JL. Iespējams, TB/LNNK jūtot, ka tās politiskais potenciāls lēnītēm, bet neatlaidīgi izdziest, redz tālāko nākotni kopā ar Einara Repšes partiju.
Bēgļu dienas Saeimā
No TSP pārbēgušie deputāti izdarījuši Aināram Šleseram “lāča pakalpojumu”. Tautas partija (TP) neatlaidīgi atgādināja, ka veidos valdību ar nosacījumu, ja tajā būs pārstāvēta arī LPP, tomēr pēdējās dienās TP līderi izteikumos vairs nav tik kategoriski. Saeimas labējām partijām ir radies iegansts nepieņemt LPP koalīcijā, jo tās ideoloģiskā bāze liek šaubīties.
Vai Daiņa Turlā un viņa domubiedru pārbēgšana nav inscenēta, to droši vien mēs nekad neuzzināsim. Domāju, ka šī fakta noskaidrošanā nepalīdzēs pat Korupcijas novēršanas birojs. Sen nebija notikusi “staigāšana” no vienas Saeimas frakcijas uz citu. Par nākamo pārbēdzēju solās kļūt Pauls Kļaviņš, kuram nav pieņemami LPP “jaunizceptie” biedri. A.Šlesers jau paspēja ironizēt, ka P.Kļaviņš vēlas darboties JL frakcijā kopā ar savu meitu, lai viņai palīdzētu nokļūt eiroparlamentāriešu rindās. Atcerēsimies, ka pirms pāris gadiem Saeimā ierosināja apkarot “pārbēdzēju” aktivitātes ar likuma spēku, tomēr praksē tas nerealizējās.
JL politiķi jūtas droši un līdz šim nepiekāpjas premjera kandidatūras jautājumā, E.Repše ir vienīgais un īstais. Turklāt šis politiskais spēks sevi uzskata par līderi un skolotāju Latvijas politikā, tādēļ nodarbojas ar eksāmenu veidošanu. Par šādu eksāmenu kļuva Partiju finansēšanas likums, kuru veiksmīgi nolika visi potenciālie koalīcijas veidotāji. Vai tiešām JL un E.Repšes ietekme Saeimā ir tik liela? Atliek vienīgi sagaidīt, kādas vēsmas – jaunās vai vecās dominēs valdības darbā, tomēr ir skaidrs, ka kristīgās vērtības Latvijas politikā neieskaņosies.
Ekonomiskās sankcijas un skolēnu kautiņi
Prezidente Vaira Vīķe – Freiberga ir izsludinājusi grozījumus Izglītības likumā, tāpēc klusēt netaisās austrumu kaimiņš. Krievijas Federācijas dome gatavojas pieņemt ekonomiskās sankcijas pret Latviju. Savukārt daudzi Krievijas uzņēmēji domā, ka sankciju ieviešana ir pretrunā ar pašas Krievijas un krievvalodīgo interesēm Latvijā. Tomēr atcerēsimies, ka Krievijas politiķi ne vienmēr rīkojas racionāli. Ja Krievija realizēs savus draudus, tā būtu lieliska iespēja pārbaudīt Eiropas Savienības vienotību ārpolitikas jomā.
Krievu skolu aizsardzības štāba akcijas un viņu izveidotais videoklips pret reformu izraisījis lielu rezonansi Latvijas sabiedrībā. Tagad skolu jaunatne neaprobežojas ar protestēšanu pie Izglītības ministrijas vai Prezidentes pils, bet izmēģina spēkus savstarpējos kautiņos. Vai krievu un latviešu skolēnu saasinātās attiecības veicinās latviešu valodas mācīšanos? Nav noslēpums, ka latviešu un krievu skolēnu nepatika citam pret citu pastāvējusi arī pirms izglītības reformas. Tagad ir radies iemesls izrādīt šo savstarpējo nepatiku. Nedomāju, ka būtu normāli, ja policijai nāktos cīnīties ne tikai pret narkotiku tirgoņiem pie lielpilsētu skolām, bet arī apvaldīt etniskos nemierus jaunatnes vidū.
Studentu lieta taisna un cieta
Līdztekus politiskajām batālijām, Latvijā strādājošie dienas nodaļas klātienes studenti varēs pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu darba zaudējuma gadījumā. Grib to vai ne, izrādās, arī studentiem ir kāda ietekme sabiedrībā un pat politikā. Liegums studentiem saņemt šo pabalstu ir bijis prettiesisks. Rodas jautājums, kādus caurumus likumdošanā varētu atrast, lai rastu vēl kādu iespēju saņemt naudu no valsts budžeta. Studentu panākums šajā jautājumā liecina par to, ka jaunā paaudze ir aktīvāka valsts politikā nekā viņu vecāki un vecvecāki. Daudzi no mums, kā ierasts, zākā valdību, tomēr, lai mainītu situāciju, neko nedara. Varu tikai apsveikt studentu centienus un uzdrīkstēšanos.
