“Es rakstīšu par rozā kaķpēdiņām, jo viņas bija, viņas ir un būs. Es rakstīšu par ļoti sliktām ziņām ar cerību, ka tās reiz labas kļūs…”.
“Es rakstīšu par rozā kaķpēdiņām,
jo viņas bija, viņas ir un būs.
Es rakstīšu par ļoti sliktām ziņām
ar cerību, ka tās reiz labas kļūs…”
Tā dzied grupas “Autobuss debesīs” solists Marts Kristiāns Kalniņš, kuru Latvijā pazīst ne tikai jaunieši. Viņa tēva komponista Imanta Kalniņa mūzika savā varā spēj paņemt ikvienu klausītāju, mudinot meklēt dzīves jēgu, ieklausīties mīlestībā un cilvēkos.
Tas bija piektdienas vakars, kad kultūras namā nelielā, māksliniekiem atvēlētā istabā pēc koncerta tikos ar “Autobuss debesīs” mūziķiem. Telpā virmoja gaiss pilns prieka un gandarījuma par paveikto. Puišu balsīs bija jaušams nogurums, jo katra uzstāšanās publikas priekšā viņiem nozīmē atdot enerģiju. Visu, cik ir.
Viņi zina, ko vēlas sasniegt
“Autobuss debesīs” – tie ir seši jauni, muzikāli izglītoti puiši, kas ir ne vien grupas biedri, bet arī ļoti labi draugi. “Ja mēs nebūtu draugi, grupa nevarētu pastāvēt,” saka Marts Kristiāns. Viņi zina, ko grib, pēc kā tiecas. Šobrīd “Autobusa debesīs” spēlētā mūzika ir Imanta Kalniņa radīta, tomēr Marts Kristiāns un pārējie mūziķi ir nopietni domājuši rakstīt arī savas dziesmas, bet tam ir vajadzīgs laiks. “Idejas mums jau ir, bet tām jāļauj nobriest,” saka mūziķi. Jautājums par grupas izveides vēsturi Martam Kristiānam izvilina smaidu, jo tā visiem noteikti ir zināma. “Ideja par muzikālā kolektīva izveidi bija sen. Lielāko daļu pašreizējo mūziķu es pazīstu jau kopš trešās klases, bet kopā muzicēt sākām pirms četriem gadiem oktobrī. Šo mēs uzskatām par “Autobuss debesīs” dzimšanas laiku,” atceras solists. Dziesmu teksti ir I. Kalniņa brāļa Viktora Kalniņa jeb Vika sacerēti. Izmantota arī dzejnieka Māra Čaklā un Imanta Ziedoņa dzeja. Marts Kristiāns uzskata, ka šiem dzejniekiem ir spēcīgi un izcili dziesmu teksti, kas iedzīvojas Imanta Kalniņa mūzikā. Arī grupas nosaukums ir aizgūts no Vika dzejoļu cikla “Autobuss debesīs”. “Šis nosaukums,” saka Marts Kristiāns, “liek tiekties arvien uz augšu, tātad – debesīs.”
Mūzika – dzīves virzītāja
“Jau tad, kad es piedzimu, sāku apzināties mūzikas nozīmi,” smejas dziedātājs,”bet, ja tā nopietni, tad apmēram no sešu gadu vecuma sapratu, ka mūzika būs tā, kas manā dzīvē ieņems galveno vietu.” Marts Kristiāns ir izaudzis kopā ar mūziku, ar tolaik slavenajiem “Bītliem” un “ABBU”, tomēr pirmajā vietā viņam vienmēr tēva radītās melodijas, jo tās ir viņa bērnības pavadones un visvairāk atbilst iekšējām dvēseles izjūtām. Šobrīd Marta Kristiāna autoritāte mūzikā ir Stings. Labprāt viņš klausās arī grupas “Coors”mūziku.
Dziesmā jābūt emocijām
No repertuāra dziedātājam ir grūti izcelt vienu konkrētu melodiju. “Man ir mīļas un vairāk mīļas dziesmas, jo visās es ielieku daļu no sevis. Dziesma tobrīd man ir viss,” saka Marts Kristiāns. Viņš uzskata, ka dziedāt bez emocijām vispār nav iespējams. “Katrā dziesmā ir jāiejūtas, jāieklausās vārdos un jāiztēlojas notiekošais, tikai tad var sniegumu nodot klausītāju vērtējumam,” saka mūziķis.
Publiku izjūt kopumā
Pirms koncerta puišiem ir satraukums, jo ikviena uzstāšanās ir kaut kas jauns. Nesen mūziķiem izveidojies īpašs rituāls – spēlēt futbolu, tomēr, kā atzīst Marts Kristiāns, “bumbas spēle no uztraukuma nespējot atbrīvot”. Dziedot solists vienmēr skatās pāri publikai. Par to pārliecinājos arī šajā koncertā. Izrādās, ka tā viņš vislabāk izjūtot publiku kopumā. “Ir jāsajūt pretimnākšana arī no klausītājiem,” piebilst dziedātājs un uzskata, ka grupai ir veicies, jo viņu dziedātās melodijas patīk dažāda vecuma auditorijai. Neatkārtojamas izjūtas Marts Kristiāns izjutis, uzstājoties “Rīgai 800” svētkos. Viņš vēlas, lai līdzīgi pasākumi atkārtotos, jo šāda uzstāšanās nav salīdzināma ar parastu koncertu. To, cik daudz bijis cilvēku Daugavas krastmalā, dziedātājs ievērojis tikai tad, kad dziedājis pēdējo dziesmu. “Bija bail,” saka Marts Kristiāns,” jo manā priekšā vairs neatradās vienkārši publika. Tur stāvēja mana tauta.”
Spēj konkurēt profesionāli
Mūziķis uzskata, ka šobrīd Latvijā muzikālās izaugsmes iespējas nav pārāk lielas. Tās “bremzē” mazais mūzikas tirgus, tomēr viņš cer, ka ar laiku viss nostabilizēsies. “Rodas daudzas jaunas, kvalitatīvas grupas, palielinās konkurence, rodas plašākas mūzikas izvēles iespējas. Viss kopā tad arī veicinās muzikas attīstību. Nav viegli izsisties uz augšu. Bet, ja tas ir izdevies, tad rodas jauns jautājums – vai ir viegli noturēties? Latvijā tas viegli nav,” secina Marts Kristiāns un piebilst, ka viņiem neesot konkurentu. “Mēs konkurējam profesionāli, bet nevis ar mūzikas materiālu, ko spēlējam,” saka grupas puiši. Viņi uzskata, ka arī atsaucīgi klausītāji, latviešu mūzikas atbalstītāji, palīdz ikvienam kolektīvam.
Festivālu uzskata par politiku
Jautāts, vai “Autobuss debesīs” kādreiz pieteiksies Eirovīzijas dziesmu festivālam, Marts Kristiāns atbildēja, ka viņš kārtējo reizi, sekojot festivāla norisei, pārliecinājies, ka tā ir sava veida politika. “Šis, manuprāt, ir izklaides pasākums, nevis festivāls, kas tendēts uz muzikālo profesionālismu, tomēr es nenoliedzu, ka arī “Autobuss debesīs” neizmēģinās iespēju tajā piedalīties,” saka dziedātājs.
Popularitāte netraucē
Populāriem sabiedrības cilvēkiem, īpaši mūziķiem, nav viegli, jo viņus pazīst, viņiem prasa autogrāfus, vēlas kopā fotografēties. Marts Kristiāns uzskata, ka būt populāram nav grūti, tomēr dažkārt rodas vēlēšanās uz brīdi atbrīvoties no popularitātes. “Kaut uz mirklīti! Lai varētu iet pa ielu un darīt visu, ko vien vēlies, un neviens tev nenāktu klāt ar rokā pasniegtu blociņu, lai nepievērstu uzmanību. Diemžēl tagad tā nav,” viņš saka un nenoliedz, ka maz laika atliek atpūtai, jo laiks paiet spraigā un intensīvā darbā. Tomēr vasarā viņš labprāt aizbrauc prom no Rīgas, lai dotos uz Vecpiebalgu, kur pie Ineša ezera vecā lauku mājā var būt dabas vidū, bez cilvēku pūļa, jo būtībā Marts Kristiāns nav sabiedrības cilvēks, lai gan dzīve paiet starp cilvēkiem. “Rīga mani nomoka,” saka dziedātājs,” bet tieši laukos manī dzimst jauna enerģija.” Dziedātājs atzīstas, ka gribētu dzīvot laukos, bet uz Rīgu doties tikai tādēļ, lai nokārtotu to dzīves daļu, kas saistīta ar mūziku. Viņš nenoliedz, ka arī mūzika varbūt sava veida atpūta.
Mīlestību saista ar romantiku
Marts Kristiāns sevi uzskata par romantisku un kautrīgu cilvēku. Agrāk, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, bijis uztraukums, katru atbildi rūpīgi pārdomājis, bet pamazām pieradis, tāpēc tas problēmas neradot, tomēr pilnībā no kautrīguma atbrīvoties nespējot.
Mūziķim daudz nozīmē mīlestība pret darbu un cilvēkiem. Marts Kristiāns uzskata, ka mīlestība stāv pāri pat mūzikai, jo nemīlot nekas nenotiek.
“Mīlestība un mūzika ir cieši saistītas. Tās viena otru papildina,” saka dziedātājs. Esmu pārliecināta, ka Martam Kristiānam palīdz arī kāda augstākstāvoša būtne un viņš tam tic. Mūziķis tic arī pārdabiskām parādībām. Pat miglai, kas vērojama agros rudens rītos. Viņš uzskata, ka tai piemīt kaut kas īpašs un noslēpumains.
Radikāli neko nemainīs
Runājot par grupas “Autobuss debesīs” nākotnes iecerēm, Marts Kristiāns stāsta, ka nekas radikāli nemainīsies.
“Vienā dienā atteikties no mūzikas es nevarētu, tāpēc mūsu apņemšanās ir spēlēt, spēlēt un vēlreiz spēlēt!” saka dziedātājs un sola, ka klausītājiem būs iespējams iepazīties ar grupas jaunajām dziesmām, varbūt pat pašu sacerētām, un apmeklēt koncertus.
Visiem tiem, kam patīk “Autobusa debesīs” mūzika, grupas puiši novēl: “Esiet kopā ar mums, un mēs būsim kopā ar jums!”
