Arita Auziņa no Alūksnes Neesmu iedziļinājusies šo svētku tradīcijās. Esmu ievērojusi, ka bērni staigā pa mājām un lūdz saldumus. Man nav gadījies ar viņiem tikties. Tiesa, izdobtie ķirbji ar izgaismotām sejām šķiet skaisti un savdabīgi. Pārģērbšanās par mošķiem, manuprāt, daudz neatšķiras no mūsu tautas tradīcijas, ejot ķekatās. Tātad tas nav nekas sevišķi atšķirīgs. Jauniešiem tas droši vien ir neparasti, jo arī baidīties var būt interesanti. Diemžēl savas tradīcijas aizmirstam, bet Helovīns šķiet kaut kas jauns. Neko darīt – laiki mainās.
Evita Bogdanova no Alūksnes Man nepatīk. Es uzskatu, ka mums ir jāsaglabā latviešu tautas tradīcijas un ieražu svētki. To ir gana daudz, bet mēs to pat neapzināmies. Man nepatīk svinēt svešus svētkus, turklāt Helovīns nav starp tiem, kuri raisa pozitīvas emocijas. Latviešiem no Mārtiņiem ir veļu laiks, kad Alūksnes pusē gāja nevis ķekatās vai budēļos, bet čigānos. Atceros no bērnības, ka pie tēva nāca čigāni, kas bija pārģērbušies kolēģi. Mums ar brāli bija interesanti vērot, kas tie tādi. Tiesa, viena otra maska bija diezgan baisa.
Aivars Delpers no Liepnas Šos svētkus ir iecienījuši jaunieši, bet mani tie nesaista. Droši vien viņiem ir interesanti gatavot maskas, pārģērbties un iet no mājas uz māju, lūdzot saldumus. Skolā klasēs ir izdobti ķirbji, kuros liek svecītes.
