Alūksniete Anita: – Varētu gan. Kādreiz tas bija interesants. Mani vecāki to abonēja. Izdevums bija dzēlīgs.
Alūksniete Anita:
– Varētu gan. Kādreiz tas bija interesants. Mani vecāki to abonēja. Izdevums bija dzēlīgs.
Alūksniete Natālija:
– Interesē šāds izdevums. Arī mēs, muzejnieki, domājam par izstādēm, kurās būtu humors. Varbūt vēsturi ne vienmēr vajag pasniegt nopietni un lietišķi. Arī vēsturi veido kuriozi un dzīves atgadījumi.
Alūksnietis Modris:
– Noteikti. Tas atkal ir jāizdod. Humors ir labs, taču svarīgi ir, kā to pasniedz. Tam jābūt asam un par aktuālām dzīves lietām. Vecas anekdotes nevar atkārtot. Galvenais – “neglaudīt”.
