Ar Pelnu dienu, kas bija vakar, sākās gavēņa laiks, kad cilvēkus mudina “atteikties no tā, kas mēs neesam, un piederēt pie tā, kas būsim”.
Ar Pelnu dienu, kas bija vakar, sākās gavēņa laiks, kad cilvēkus mudina “atteikties no tā, kas mēs neesam, un piederēt pie tā, kas būsim”. Kāds priesteris ir teicis, ka “gavēnis ir paradīzes vārti, kad vēders tiek apspiests, tad lēnprātīga top sirds, bet gavētāja prāts lūdz Dievu”.
Šajā sakarā gribot negribot jāvelk paralēles ar gavēni, kas gandrīz pusmijonam mūsu valsts veco ļaužu, kuri saņem vecuma pensijas, velkas bezgalīgi. Pensionāram ikdienas maizes rika nebūt nav tik bieza, kā gribētos. Kur nu vēl runāt par sviestu vai desas šķēli uz tās. Sirds sāp, skatoties uz tuvu cilvēku, kurš spēka gadus aizvadījis smagā darbā, bet šodien pensijas dienā skaita nieka grašus un lauza galvu, kā par visu samaksāt un kā izdzīvot līdz nākamajai naudas dienai. Katrai dienai tiek sadalīti santīmi, lai pietiktu visvienkāršākajai maltītei – maizei un pienam. Bet pēdējā laikā, kad palielinājusies maksa par elektrību, nepatīkami pārsteigumi ir ik uz soļa – piena litrs vairs nemaksā 19 vai 20, bet gandrīz 30 santīmu, arī maizes kukulītis kļuvis dārgāks. Pēc sirds pilieniem jāsniedzas, kad esi saņēmis kārtējo rēķinu par dzīvokļa īri un apkuri, un saproti, ka to nespēsi samaksāt. Kas paliek pāri, piemēram, no pensijas 60 latiem (dažiem tā ir krietni vien mazāka), ja komunālo pakalpojumu rēķinu summa tos krietni vien pārsniedz. Un tad nav jābrīnās, ka viena daļa veco ļaužu izšķiras par pēdējo soli -pašnāvību – pakaroties, gāzes tvanā nosmokot vai vienkārši nosalstot aukstajā dzīvokli, par kura apkuri nav spēts samaksāt. Šobrīd masu informācijas līdzekļos šādu bēdīgu ziņu ir pat pārāk daudz.
Diemžēl cenu pieauguma tempi salīdzinājumā ar pensijām palielinās krietni vien straujāk. Vai mazo pensiju pakāpeniska palielināšana (šajā gadījumā par nieka
50 santīmiem) nav valdības klaja ņirgāšanās par vecajiem ļaudīm? Jājautā, kur paliek nodokļu nauda, ja nespējam mūsu vecvecākiem nodrošināt pārtikušas vecumdienas?
TVNET portālā ziņai par pensiju palielināšanu, manā skatījumā, ir diezgan cinisks un nežēlīgs komentārs: “Varbūt ierosināsim Saeimai pieņemt likumu, kas paredz, ka pilsētā dzīvojošie pensionāri drīkst šķērsot ielu tikai pie sarkanās gaismas.Tad viņu skaits īsā laikā samazināsies un budžetā būs nauda, ko tērēt NOPIETNĀKĀM vajadzībām.” Tas atgādina kādu senu latviešu tautas pasaku, kur bērni, lai atbrīvotos no liekām mutēm, savus vecākus mūža nogalē ragaviņās vilka uz mežu. Vai tas ir civilizēti? Domāju, ka mūsu valsts sociālā politika būs kā dadzis acīs, ieejot Eiropas Savienībā.
