Iekšlietu ministrija sagatavojusi iedzīvotājiem paredzētu ieteikumu projektu, kā rīkoties kara gadījumā. Arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ir sava bukleta projekts par rīcību ārkārtas situācijā, taču tajā nav minēti vārdi “karš” vai “bruņots konflikts”. Ministrija uzskata, ka Saeimas deputātiem prezentētais materiāls ir pamats tālākai diskusijai visām iesaistītajām institūcijām, lai iedzīvotājiem būtu skaidrība par rīcību ārkārtas situācijā un bruņota konflikta gadījumā.
Cilvēki nav šīm situācijām sagatavoti
Ginta Priedīte, Latvijas Sarkanā Krusta Alūksnes nodaļas vadītāja
Pagājušajā gadā Sarkanajam Krustam tapa buklets. To kopīgi veidoja Austrijas, Gruzijas, Baltkrievijas, Francijas un Latvijas Sarkanā Krusta organizācijas. Daudzi cilvēki nemaz nezina, kā sevi un savu ģimeni sagatavot ārkārtas situācijām un katastrofām. Pie mums nebūs lielu zemestrīču, Alūksnes pusē arī nedraud lieli plūdi, bet mums ir vētras un sniegputeņi. Bukletā aprakstīts, piemēram, ko darīt tad, kad sāk skanēt trauksmes sirēna. Ja tā gadās, ir jāmēģina nokļūt mājās vai citā vietā, kur atrodas radio vai televīzija. Tad ir jāseko norādījumiem un pēc iespējas mazāk jāzvana pa mobilo tālruni, bet gan jāsūta īsziņas. Ir jāpievērš uzmanība arī kaimiņiem, jo tur var būt palicis kāds vecs cilvēks, kurš nedzird vai nav sapratis, ka ir atskanējis trauksmes signāls. Cilvēki nav šīm situācijām sagatavoti, jo daudzi domā, ka ar mani jau nekas nenotiks. Arī kara situācijas ir citur, un cilvēki domā, ka te nekas nenotiks, taču mēs esam ļoti tuvu un arī te tas viss var notikt. Ir jāzina ārkārtas dienestu telefonu numuri, un iesaku visiem uzrakstīt kaut kur informāciju par sevi. Agrāk šoferiem bija tādas ķēdītes uz rokām, kur norādīta asins grupa un telefona numurs, ar ko nelaimes gaījumā varētu sazvanīties. Varētu tikt norādīta arī cilvēka adrese un tas, vai viņš lieto medikamentus. Mediķiem šo informāciju ir ļoti svarīgi zināt. Arī cilvēkiem būtu jāiemācās sniegt pirmo palīdzību, nevis jāstaigā un jāsaka, ka es to nedarīšu vai ka man tas nav jādara. Ir jāzina šādas elementāras lietas, taču ne visi to zina. Jāatceras, ka ārkārtas palīdzības dienesti varētu arī neatsaukties liela mēroga katastrofu laikā, jo viņi būs pārslogoti. Mobilajos telefonos tagad var lejuplādēt Sarkanā Krusta aplikāciju, kurā var mācīties, kā sniegt pirmo palīdzību un reaģēt ārkārtas situācijās. ◆
Diez vai es mācētu atdzīvināt cilvēku
Jānis Prangels, Veclaicenes pagasta lauku tūrisma speciālists
Cilvēki nemaz nav tik zinoši, arī ieskaitot mani pašu. Piemēram, ja būtu jāsniedz ātra medicīniska palīdzība, nezinu, vai spētu to sniegt. Diez vai es mācētu atdzīvināt cilvēku, un domāju, ka lielākā daļa cilvēku to īsti nemācētu. Iegūtās zināšanas izplēn. Man, kā gidam, pat bail iedomāties, kas notiktu, ja no sliedēm nobrauktu vilciens vai arī apgāztos autobuss – ko tad darīt un ko ne? Uzskatu, ka bukleti nav tik efektīvi kā mācības, kuru laikā zināšanas atkal un atkal tiek nostiprinātas. Latvijas apstākļos nebūs orkānu vai cunami, kas rastos pusstundas laikā. Latvijā, piemēram, plūdi ir prognozējamāki un tiem var sagatavoties laikus. Mēs dzīvojam salīdzinoši drošā vidē, un arī tas var būt faktors, kāpēc daudzi cilvēki nezina, ko iesākt ārkārtas situācijās. Kas attiecas uz kara situāciju, Igaunijā vēl aizvien ir obligātais karadienests, kas nozīmē, ka kara uzsākšanās gadījumā tur būs vairāk cilvēku. Es gan pat nezinu, vai Alūksnes novadā ir kāds civilās aizsardzības štābs, un nezinu, kā un kas īsti notiktu, ja būtu jāreaģē un ātri kaut kur jādodas. Domāju, ka daudzi cilvēki to nezina. ◆
Lielākā cilvēku daļa tomēr nezinātu atbildi
Arturs Dukulis, Alūksnes un Apes novadu civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs
Mēs jau karam negatavojamies, bet ārkārtas situācijas nav jau tikai karš. Ir arī citas ārkārtas situācijas, kurās jāzina, kā reaģēt, un ir tikai pareizi, ka cilvēki ir informēti, kā šādās situācijās rīkoties. Es zinu, kas man šādos gadījumos jādara kā domes priekšsēdētājam, un ir jābūt izstrādātai vienotai politikai, kas un kam jādara tālāk. Ja uz ielas prasītu cilvēkiem, kas būtu jādara ārkārtas situācijā, lielākā cilvēku daļa tomēr nezinātu atbildi, bet katram cilvēkam būtu jāzina, kā rīkoties vētras gadījumā vai tamlīdzīgās situācijās. Pirms gadiem astoņiem piedzīvojām milzīgu sniega vētru un bija pat vietas, kur bez strāvas dzīvoja nedēļu. Vietām nevarēja arī lietot mobilos sakarus, jo, ja torņos nav elektrības, tad jau mobilais telefons arī neiet. Katrai iestādei būtu jāizvērtē, kā ārkārtas situācijās darbosies iestādes, veikali un sakari. Lietuvas Aizsardzības ministrija šogad izdevusi rokasgrāmatu, kā iedzīvotājiem rīkoties, ja sākas karš. Domāju, ka cilvēkiem būtu interese, ja ko tādu izdotu arī te. Zināšanas nekad nenāk par ļaunu, bet cits jautājums ir, vai ārkārtas situācijā tās tiktu arī pielietotas. ◆
