Latvijā patlaban narkologi pievērsuši pastiprinātu uzmanību alkohola, arī alus reklāmai.
Latvijā patlaban narkologi pievērsuši pastiprinātu uzmanību alkohola, arī alus reklāmai. Viņi uzskata, ka tā ir jāaizliedz, jo alkohola patēriņš valstī sasniedz ievērojamus apjomus. Pērn tā patēriņš bijis 7,9 litri uz vienu iedzīvotāju, kas ir vērā ņemams fakts. Gribas gan oponēt kāda speciālista teiktajam, ka tieši spēcīga reklāma, īpaši alus dzeršanas, veido alkohola lietošanas kultūru ikdienā. Ne mazāk svarīgi ir arī citi faktori, kas nosaka, kāpēc lietojam vai nelietojam alkoholu. Maz ticams, ka cilvēks ik reizi, nopērkot alus vai stiprāka dzēriena pudeli, rūpīgi izlasa norādi par alkohola kaitīgumu cilvēka veselībai un aizdomājas, kādas sekas tas atstās.
Sabiedrībā diemžēl daudzi problēmas risina ar alkohola palīdzību. Ja neveicas personīgajā dzīvē vai biznesā, sirdsmiera meklēšana un bēdu slīcināšana glāzītē ir tipiska vājas gribas cilvēku izpausme. Vienreiz, otrreiz, trešo reizi, līdz pamazām kļūst par kaitīgu ieradumu, no kura spēcīgās ietekmes ir grūti atbrīvoties. Pastāv viedoklis, ka degradāciju, kura, protams, ietver arī alkohola lietošanu, veicina arī tas, ka cilvēkiem nav dzīves mērķa un ideju, kas liktu darboties. Reizēm ir žēl skatīties, kā alkohols nogalina jaukus un labus cilvēkus, izposta ne tikai viņu, bet arī tuvinieku dzīvi. Pat mīlestība bieži vien ir pārāk vāja, lai uzvarētu ļauno slimību.
Speciālisti aprēķinājuši, ka ik gadu valstī palielinās alus patēriņš. To var izskaidrot tā, ka alus ir lēts un to var atļauties cilvēki, kuriem ir maza rocība, tāpēc alu mīl iedzert gan jaunieši, gan vecāka gadagājuma cilvēki. Bet viena daļa dzer nelegāli tirgoto alkoholu. Savukārt dzert konjaku un viskiju var atļauties “biezie”. Interesanti, ka daļa vīriešu uzskata: alus nav nekāds alkohols un nieks vien ir pāris pudeles šā putojošā, bet grādīgā dzēriena. Dažs ikdienā dzīvo pēc devīzes “Ne dienu bez alus pudeles” un neuzskata, ka ir problēmas ar alkohola lietošanu. 2003.gadā Latvijā iedzīvotāji vairāk dzēruši arī vīnu un šampanieti, tikai alkoholisko kokteiļu lietošanā nav pārspējuši 2002.gada apjomu.
Līdzās alus patēriņa pieaugumam un līdz ar to reklāmas postošajai ietekmei minēts, ka cīnīties ar alkohola izplatību liedz valsts programmas trūkums. Tā ir izstrādāta, lai ierobežotu alkohola izplatību, taču gaida apstiprinājumu vairākās ministrijās un prasa kompleksu risinājumu. Sabiedrību uztrauc, ka alkoholu lieto nepilngadīgie, jo viņiem nesagādā problēmas nopirkt alu un citus grādīgus dzērienus. Šodien jautājums, vai jaunā paaudze nenodzersies, ir pārāk sāpīgs, lai atstātu vienaldzīgu jebkuru ģimeni, kurā aug bērni.
