Latvijas sabiedrība ir sašķelta ne tikai vērtējot Gruzijas – Krievijas konfliktu, kur atšķirīgi viedokļi tiek pausti publikācijās, to komentāros masu saziņas līdzekļos krievu un latviešu valodā. Ilgu laiku nevarēju saprast, kā ventspilnieki un ne tikai viņi var akli aizstāvēt likumpārkāpumos apsūdzēto Aivaru Lembergu. Tagad mana pārliecība, ka nevar apsūdzēt nepamatoti, ir krietni sašķobījusies.
Kā saprast tiesas lēmumu attaisnot viņu tā saucamajā Grīnberga lietā? Tas taču pat bērnam ir skaidrs, ka A.Lembergs tīši negribēja zināt, kāds Ojārs Grīnbergs ir izvirzīts brīvostas padomē, un ņirgājās par šo valdības lēmumu. Tagad Tieslietu ministrijai vēl jāmaksā kompensācija “par nepamatotu saukšanu pie kriminālatbildības”. Savukārt cita krimināllieta, kurā A.Lembergs apsūdzēts par kukuļņemšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu sevišķi lielos apmēros, tiek mētāta kā karsts kartupelis. Neviena tiesa nevēlas to skatīt! Acīmredzot baidās, jo Grīnbergiāde nav vienīgā izgāzusies lieta. Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs “Nedēļai” atzīst – nav iespējams, ka Lembergs būtu darbojies viens. Ja gribētu tiesāt visus, kas saistībā ar biznesu pārkāpuši likumus, tad tādu lietu būtu simtiem. Turklāt tajās būtu apsūdzēts ne viens vien sabiedrībā zināms un mīlēts cilvēks.
Neviens nav tikai balts vai melns. Var teikt, ka bērzam ir melni plankumi, bet var arī atzīt, ka tas ir balts. Tomēr ir jābūt pārliecībai, ka tiesa nevar baltu pataisīt par melnu un otrādi.
