Apmēram divas trešdaļas cilvēka organismā ir ūdens. 75 % zīdaiņa ķermeņa masas ir ūdens; bērnam pieaugot, šis skaitlis samazinās; pieaugušo ķermenī ūdens ir 65 % ķermeņa masas; vecāka gadagājuma cilvēku ķermenī – 55 %.
Apmēram divas trešdaļas cilvēka organismā ir ūdens. 75 % zīdaiņa ķermeņa masas ir ūdens; bērnam pieaugot, šis skaitlis samazinās; pieaugušo ķermenī ūdens ir 65 % ķermeņa masas; vecāka gadagājuma cilvēku ķermenī – 55 %.
Ūdens ir nepieciešams mūsu organisma darbībai. Ūdens nogādā barības vielas un skābekli uz visām ķermeņa šūnām, palīdz pārvērst barību enerģijā, asimilēt barības vielas, uztur stabilu ķermeņa temperatūru, palīdz elpot, atbrīvoties no šlakvielām. Ūdens ir svarīgs ādas veselībai.
Cilvēka organisms nespēj funkcionēt bez ūdens, tāpēc tas ir jādzer katru dienu. Atkarībā no apstākļiem cilvēks spēj izdzīvot bez ūdens tikai 3 līdz 7 dienas. Normālos apstākļos pieaugušam cilvēkam nepieciešams līdz pat 40 mililitriem ūdens uz katru ķermeņa kilogramu. Nepieciešamība pēc ūdens katram cilvēkam ir atšķirīga. Tā atkarīga no cilvēka vecuma, darba, veselības stāvokļa un klimata, svīšanas intensitātes (sakarā ar karstu laiku, smagu fizisku darbu utt.).
Šķidruma patēriņam un zudumam cilvēka organismā jābūt līdzsvarā. 24 stundu laikā cilvēks zaudē apmēram 2 līdz 3 litrus ūdens (ar urīnu, izkārnījumiem, svīšanu un izelpoto gaisu). Zaudētais ūdens noteikti jākompensē. Ieteicams apmēram pusi zaudētā ūdens kompensēt dzerot, otra puse tiek saņemta ar pārtiku.
Gadījumā, ja ūdens zudums sasniedz apmēram 0,5 % ķermeņa masas, rodas slāpju sajūta. Slāpes veicina vēlmi dzert. Tā var rasties, ja organisms nav saņēmis pietiekami daudz šķidruma vai to ir zaudējis pārāk daudz, vai ja organismā ar pārtiku ir nonācis pārāk daudz minerālsāļu (īpaši NaCl). Pat ja cilvēks nejūt slāpes, ūdeni tomēr vajadzētu dzert, jo slāpes rodas tikai pēc tam, kad ir zaudēts zināms daudzums ūdens. Īpaši svarīgi ir ņemt dzeramo līdzi vasaras ekskursijās un padzerties, pirms slāpes vēl nav radušās. Cilvēkiem, kas saistīti ar fiziskām nodarbēm, vajadzētu dzert pirms un pēc fiziskajām aktivitātēm.
Ieteicamais vidējais šķidruma patēriņš pieaugušam cilvēkam, kura svars ir 70 kilogrami, ir 800 līdz 1500 mililitri dienā.
Pastāv vairāki veidi, kā nomākt slāpes. Šim mērķim var izmantot tīru vai aromatizētu ūdeni vai atspirdzinošu dzērienu, labi noder sulas un sulu dzērieni.
Pētījumi liecina, ka galda ūdens patēriņš Latvijā 2004. gadā bija 1.vietā (94 miljoni litru), 2.vietā – karbonizēti atspirdzinošie dzērieni, limonādes un kolai līdzīgi dzērieni, to kopējais patēriņš bija 59 miljoni litru, 3.vietā bija sulas un sulu dzērieni (27 miljoni litru).
Latvijā, salīdzinot ar turīgākajām Eiropas valstīm, karbonizēto atspirdzinošo dzērienu patēriņš vēl ir salīdzinoši zems. Piemēram, Pasaules Veselības organizācijas atbalstītais skolēnu veselības paradumu pētījums, ko veica Veselības veicināšanas valsts aģentūra parāda, ka Latvijā 16,2 % 13 gadus vecu meiteņu un 19,2 % 13 gadus vecu zēnu atspirdzinošos dzērienus dzer katru dienu; tajā pašā laikā Izraēlā atspirdzinošos dzērienus katru dienu dzer 49,2 % 13 gadus vecu meiteņu un 55 % 13 gadus vecu zēnu.
Tagad, kad karbonizēto atspirdzinošo dzērienu pieejamība un klāsts mūsu tirgū ir ievērojami lielāks nekā padomju laikos, mēs karbonizētos atspirdzinošos dzērienus, kas asociējas ar ātru dzīves stilu, patērējam arvien vairāk.
Lielo karbonizēto atspirdzinošo dzērienu popularitāti izskaidro fakts, ka tie ļoti patīkamā veidā apmierina mūsu vitālo nepieciešamību pēc ūdens (90 % karbonizēto bezalkoholisko dzērienu sastāvā ir ūdens). Karbonizētie bezalkoholiskie dzērieni ir garšīgi un atsvaidzina. Oglekļa dioksīds, kas liek dzērienam dzirkstīt, spēcīgi izceļ aromātu un garšu.
Cilvēka vitālajai aktivitātei nepieciešama enerģija. Enerģijas avots mūsu pārtikā ir olbaltumi, tauki un ogļhidrāti. Saskaņā ar ieteikumiem cilvēkam 55 līdz 60 % enerģijas vajadzētu saņemt no ogļhidrātiem un 25 līdz 30 % – no taukiem. Viens grams ogļhidrātu (arī cukuru) sniedz 4 kcal enerģijas, viens grams tīra alkohola sniedz 7 kcal enerģijas, viens grams tauku sniedz 9 kcal enerģijas. Enerģija, kas saņemta ar karbonizētiem dzērieniem, nāk no cukura, jo karbonizētu dzērienu sastāvā nav tauku vai olbaltumu. Ogļhidrātu un enerģijas daudzums, kas saņemts ar 100 mililitriem šķīduma, karbonizētos dzērienos un sulās ir diezgan vienāds – kokakolā atbilstoši 10,6 g un 42 kcal, apelsīnu sulā 11 g un 47 kcal, ābolu sulā 12 g un 47 kcal, vīnogu sulā 14 g un 54 kcal. Atkarībā no dzimuma, vecuma un fiziskās aktivitātes, pieaugušam cilvēkam nepieciešami apmēram 250 līdz 500 g ogļhidrātu, no kuriem 40 g varētu būt cukurs (10 tējkarotes).
Tātad, karbonizēti bezalkoholiskie dzērieni saprātīgās devās ir derīgi mūsu ikdienas ēdienkartē, jo tie apmierina mūsu organisma nepieciešamību pēc ogļhidrātiem un ūdens. Stereotips, ka saldinātie dzirkstošie bezalkoholiskie dzērieni ir ķermeņa svara palielināšanās iemesls, neiztur kritiku, jo ķermeņa svaru palielina pārlieks jebkuras enerģētiski bagātas pārtikas patēriņš un zema fiziskā aktivitāte. Mūsu uzturā tradicionāli ir pārmērīgi daudz tauku, no kuriem, izvēloties pārtiku, vajadzētu atturēties.
Kolai līdzīgo dzērienu sastāvā ir kofeīns (tāpat kā kafijā, tējā un šokolādē). Mērena kofeīna lietošana tiek uzskatīta par veselībai drošu. Tomēr daži eksperti iesaka ierobežot kofeīna lietošanu bērnu uzturā (līdz 2,5 mg kofeīna uz cilvēka ķermeņa kilogramu) un grūtnieču uzturā (līdz 300 mg kofeīna dienā). Kokakolā kofeīna saturs ir apmēram 10 mg/100 ml, kafijā – 35 mg/100 ml, tējā – 17mg/100 ml, piena šokolādē – 20 mg/100 g, tumšajā šokolādē – 70 mg/100 g. ASV Nacionālās Zinātņu akadēmijas 2004.gada ziņojums norāda, ka dzērieni, kuru sastāvā ir kofeīns, sniedz organismam tādu pašu ūdens daudzumu kā dzērieni, kas nesatur kofeīnu.
Produkti, kuru sastāvā ogļhidrātu ir mazāk vai nav nemaz, ir izveidoti, domājot par tādiem cilvēkiem, kas vēlas īpaši uzmanīgi kontrolēt savu enerģijas patēriņu. Papildus ir radīti arī kofeīnu nesaturoši dzērieni.
Runājot par liekā svara problēmām, zelta likums ir: ar pārtiku un dzērieniem saņemtajai enerģijai un patērētājai enerģijai jābūt līdzsvarā. Lai to panāktu, jāievēro daudzveidīga un sabalansēta diēta un jānodrošina pietiekama fiziskā aktivitāte. Veselīgāk ir sportojot patērēt 100 kcal, nekā ietaupīt šīs 100 kcal, mazāk ēdot. Nav labu vai sliktu pārtikas produktu vai dzērienu. Ir vai nu labi, vai slikti ēšanas un fiziskās aktivitātes paradumi.
Sagatavots sadarbībā ar Latvijas Diētas ārstu asociāciju
